Sēlijā tika atklāts dronu mācību un testēšanas poligons (+VIDEO)

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanas pasākumiem tiks atvēlēti 303 miljoni eiro.

Sēlijas militārajā poligonā tika atklāts dronu mācību un testēšanas poligons.

“Dronu testa poligona atklāšana ir solis uz priekšu ne tikai Sēlijas poligona attīstībā, bet arī dronu spēju stiprināšanā – dronu testa poligons kļūst par vietu, kur mūsu dronu industrijas pārstāvji varēs regulāri izmēģināt savas iekārtas. Dronu testa poligons ir jauna šķautne arī dronu koalīcijas attīstībā. Uz bezpilota lidaparātu un elektroniskās karadarbības testiem te regulāri pulcēsies Sabiedrotie un dronu koalīcijas dalībvalstis. Tostarp nule izsludinātajā Apvienotās Karalistes dronu iepirkumā iegādātie bezpilota lidaparāti tiks testēti tieši Sēlijas poligonā,” stāsta A. Sprūds.

Līdz ar mācību un testēšanas poligona atklāšanu, Sēlijas poligonā pirmo reizi norisinājās militārās mācības, kas ir daļa no starptautiskajām militārajām mācībām “Baltic Zenith 2024”. Mācībās piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki kopā ar dronu koalīcijas pārstāvjiem, veicot bezpilota lidaparātu testus, lai nodrošinātu to atbilstību Ukrainas bruņoto spēku prasībām.

Testējot bezpilota lidaparātus, tiek attīstīta vietējā industrija, pārbaudītas dronu tehniskās spējas un taktiskais pielietojums, tiek uzlabotas tehnoloģijas, sniedzot iespējami labāko, kas nozarē pieejams.

Jau ziņots, ka, lai attīstītu un stiprinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dronu kapacitāti visos līmeņos, spējas attīstībā šogad un turpmākajos gados investēs 20 miljonus eiro.

Tāpat, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21. jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, ar kopējo finansējumu 600 000 eiro.

Jau ziņots, ka šī gada martā Ministru kabinets apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, paredzot, ka tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanas pasākumiem tiks atvēlēti 303 miljoni eiro.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Lai nepieļautu iespējamo pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sākta ar pretmobilitātes objektu izvietošanu, kā arī atsevišķu ceļu pārrakšanu, veidojot prettanku grāvjus. Plānots, ka laika gaitā par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, tiekoties ar Latgales pašvaldību vadītājiem, informēja par aktualitātēm saistībā ar Latvijas austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem un Sēlijas poligona attīstību.

"Austrumu robežas stiprināšanas gaitā ir būtiski uzturēt regulāru komunikāciju starp Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām. Mūsu valsts aizsardzība ir kopīga atbildība, un tikai ciešā sadarbībā spēsim izveidot spēcīgu robežu pret austrumu kaimiņu. Augstu vērtēju visu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos un interesi par robežas būvniecību," sacīja aizsardzības ministrs.

Nacionālie bruņoto spēku pārstāvji un aizsardzības ministrs informēja, ka ir uzsākta līgumu slēgšanu ar komersantiem par pretmobilitātes šķēršļu izveides materiālu izstrādi un piegādi. Tāpat Nacionālie bruņotie spēki ir identificējuši nepieciešamās lokācijas vietas pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu pagaidu novietošanai.

Primāri plānots izmantot valsts pārvaldībā esošos zemes gabalus. Sekundāri - fiziskām un juridiskām personām piederošus īpašumus, veicot sarunas un vienošanās procedūras. Šobrīd notiek saskaņošanas process gan ar juridiskām, gan ar fiziskām personām par privāto teritoriju izmantošanu pagaidu materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai.

Vienlaikus aizsardzības ministrs izteica pateicību Latgales pierobežas pašvaldībām par atsaucību un līdzdarbību Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, kā arī teritoriju saskaņošanā, kur Nacionālie bruņotie spēki varētu izveidot pagaidu novietnes pretmobilitātes šķēršļu izveides materiāliem.

Tāpat Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un aizsardzības ministrs informēja pašvaldību vadītājus par Sēlijas poligona attīstību. Šobrīd aizsardzības nozare turpina darbu pie nekustamo īpašumu atsavināšanas, kā arī paralēli tiek realizēti pirmās kārtas projektēšanas darbi. Tajā plānots izbūvēt apmācību laukumus, īslaicīgās uzturēšanās laukumus karavīriem un ekipējumam un šaušanas sektorus.