Pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju Latvijā bija vairāk nekā aizbraucēju

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%.

Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā - 34 600 - par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies - no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu 2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas - 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%.

2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti - Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem.

No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm - uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā - 2900), bet uz Apvienoto Karalisti - 2200 (2022.gadā - 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm - par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā - 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu - par 1,9%, krievu - par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga - par 5,2%.

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% - ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% - Krievijā, 2,8% - Ukrainā, bet 1,9% - Baltkrievijā.

Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% - Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% - Īrijā un Krievijā.