Spiediens turpināt algu celšanu saglabāsies

Sabiedriskais sektors uzkurina algu pieauguma tempu.

"Tas, ka gada sākumā straujš vidējās algas kāpums turpinājās, bija droši prognozējams. Jautājums tikai bija - cik strauji? Kā liecina CSP dati, 1. ceturksnī vidējā bruto darba alga gada laikā ir augusi par 11%, sasniedzot 1623 eiro. Bruto darba algas mediāna 2024.gada 1. ceturksnī bija 1293 eiro.

Ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un ciešais darba tirgus nozīmē, ka spiediens turpināt algu celšanu saglabāsies. Tas neļaus darba devējiem atslābt, arī neskatoties uz inflācijas pazemināšanos un to, ka izaugsme daudzās nozarēs buksē", - uzskata ekonomists AS "SEB banka" Dainis Gašpuitis.

Pastiprināts algu kāpums novērojams sabiedriskajā sektorā, kur 1. ceturksnī algas cēlās par 16,3%, salīdzinot ar 8,9% kāpumu privātajā sektorā. Šāda disproporcija tuvākajā laikā saglabāsies un ietekmēs kopējās vidējās algas pieauguma tempu. Taču tas rada lielu spiedienu gan uz valsts budžetu, kur izaicinājumu netrūkst, gan spiedienu uz inflāciju, jo tas atsaucas tarifos un pakalpojumu, kur nereti tirgus konkurence ir ierobežota, cenās. Inflācijas piezemēšanās liek sagaidīt, ka algas pieauguma temps piebremzēsies, kaut arī šādā situācijā vidējā pirktspēja turpinās atjaunoties, veidojot labu augsni patēriņa izaugsmei. Tomēr tas uzturēs spiedienu uz uzņēmumu spēju saglabāt konkurētspēju, jo pieaugošo izmaksu pārlikšana uz gala patērētāju nav neizsmeļams resurss. Latvijas darbaspēka izmaksas ir starp zemākajām ES un tās turpinās izlīdzināties, jo darba tirgus robežas izplešas. Turklāt līdzvērtīgi straujš algu pieaugums ir novērojams ne tikai Lietuvā un Igaunijā, bet arī citās Centrāl un Austrumeiropas valstīs. Tādēļ spēja darbiniekiem nosvērt darba tirgus nosacījumus savās interesēs pieaugs. Interesanti būs vērot darbinieku pārpirkšanas prakses virzību, kas noteiktās nozarēs, piemēram būvniecībā, aktivizējoties izaugsmei, radīs pastiprinātu spiedienu uz algu līmeni ne tikai pašā nozarē, bet arī citās.

Darba devējiem izaicinājums būs noturēt balansu starp augošajām darbaspēka izmaksām, investīcijām un peļņu.