Revidenti: Pašvaldības ar meža resursiem nerīkojas saimnieciski

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secina Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

"Tautā ir zināms un plaši lietots teiciens, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts, taču mežs par tādu kļūst vien tad, ja to pareizi apsaimnieko," norāda Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Meži Latvijā aizņem 3 305 000 ha, no kuriem valsts pārvalda un apsaimnieko 1 521 000 ha jeb 46%, savukārt pārējo - 1 784 000 ha jeb 54% - pārvalda un apsaimnieko citi meža īpašnieki, tajā skaitā arī pašvaldības. Kopumā visu pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir aptuveni 122 714 ha jeb 4% no kopējās mežu platības valstī. Revīzijas izlasē iekļauto piecu pašvaldību mežs aizņem 8596 ha jeb 14% no pašvaldību meža (izņemot Rīgu). Rīcību ar mežu un tā apsaimniekošanu Latvijā regulē meža politika, Meža likums un Ministru kabineta noteikumi, kas vienādi attiecas uz visiem mežu īpašniekiem. Līdz šim pašvaldību veiktās darbības mežu apsaimniekošanā pamatā aprobežojas tikai ar cirsmu izstrādi vai meža īpašumu pārdošanu, un pašvaldības maz vai vispār nav vērtējušas meža ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un meža nekoksnes vērtībām.

Meža inventarizācijā var iegūt pilnīgu informāciju par mežu, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai meža īpašniekam būtu iespēja plānot un nodrošināt likumīgu un produktīvu rīcību ar mežu. Analizējot datus par visām Latvijas pašvaldībām, secināts, ka tām nav aktuālas informācijas par vismaz 27% pašvaldību meža.

Revidētās pašvaldības nav veikušas mežu inventarizāciju 3523,64 ha platībā, un daļai inventarizācija vairs nav aktuāla, jo ir veikta pirms 20 un vairāk gadiem. Piemēram, Krāslavas novada pašvaldības neinventarizēto mežu apjoms ir pat 70%. Turklāt revidētajās pašvaldībās konstatēts, ka faktiskais neinventarizēto mežu apjoms ir vēl vismaz par 1191 ha lielāks un ir aptuveni 4715 ha, jo ar "krūmājiem" aizaugušās platības faktiski jau ir mežaudzes. Tātad par šādu meža apjomu pašvaldībām vispār nav datu. Visās revidētajās pašvaldību neinventarizētajās meža platībās esošā koksnes krājas vērtība tika aplēsta vismaz 2 379 000 eiro vērtībā, pieņemot, ka lielākajā daļā platību valdošā koku suga ir mīkstie lapu koki.

Revīzijā vairākos gadījumos tika konstatētas neatbilstības meža inventarizācijas datos, jo gan valdošā koku suga, gan to vecums nesakrita ar apsekošanas laikā konstatēto mežaudzes sastāvu, kas ierobežo spēju pieņemt pamatotus lēmumus meža apsaimniekošanas darbībām, kā arī rada krāpšanas risku meža īpašumu un cirsmu atsavināšanas darījumos.

Piemēram, Krāslavas novada pašvaldības divos īpašumos tika konstatēts inventarizācijā norādītajam neatbilstošs mežaudzes sastāvs. Īpašumā "Rubeņi" faktiski dabā tika konstatēta 60 gadus veca bērzu audze 0,5 ha platībā un neuzskaitītā koksnes krāja ir vismaz 110 kubikmetri 6050 eiro vērtībā, taču dokumentos tā nepamatoti uzrādīta kā mazvērtīga septiņus gadus veca baltalkšņu jaunaudze. Šī paša īpašuma 13. nogabalā, kura platība ir 2,62 ha, pēc inventarizācijas datiem ir uzrādīts tikai baltalksnis un apse, bet dabā revidenti konstatēja ievērojamu skaitu egļu, kas būtiski palielina konkrētā nogabala vērtību.

Revidētās pašvaldības savos plānošanas dokumentos nav iekļāvušas stratēģisko redzējumu par rīcību ar mežiem un nav nodrošinājušas pilnīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, liedzot pieņemt pārdomātus lēmumus, lai mērķtiecīgi gūtu maksimālu labumu no meža resursu pārvaldības. Tikai Alūksnes un Saldus novada pašvaldības ir izstrādājušas apsaimniekošanas plānus inventarizētajiem mežiem. Kopumā pašvaldībām meža apsaimniekošanā sava darbība ir būtiski jāuzlabo.

Revīzijā novērota tendence, kas pamatoti veido priekšstatu "dzīvot šodienai", proti, no kopējā atjaunotā meža apjoma pašvaldības lielāko vairumu (57%) ir atstājušas atjaunoties dabiski, galvenokārt ar mazvērtīgām lapu koku sugām - apsi un baltalksni. Tai pašā laikā, veicot mežizstrādi, revidētās pašvaldības lielākoties (61%) iegūst skuju koku sortimentu - priedes un egles.

Revidētās pašvaldības ne visām jaunaudzēm nodrošina kvalitatīvu un savlaicīgu kopšanu - tā tiek veikta tikai pusei atjaunoto mežu platību. Arī gadījumos, kad ir veikta jaunaudžu kopšana, tā nav veikta nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Tādējādi pašvaldību mežos ir izveidojušās pārbiezinātas mežaudzes, kā rezultātā ir atstāta negatīva, bieži vien pat neatgriezeniska ietekme uz valdošās koku sugas kvalitāti, būtiski paildzinot koksnes pieauguma laiku.

Revidētās pašvaldības laicīgi nav kopušas meža platības, tāpēc veidojas pāraugušas mežaudzes. Lai gan kā vienu no iemesliem meža apsaimniekošanas darbību neveikšanai pašvaldības norāda finansējuma trūkumu, saskaņā ar Valsts kontroles aplēsi, veicot pāraugušo un ciršanas vecumu sasniegušo cirsmu izstrādi, revidētās pašvaldības gūtu ieņēmumus vismaz 1 miljona eiro apmērā. Par šiem līdzekļiem pašvaldības varētu veikt nepieciešamās meža apsaimniekošanas darbības, tostarp sakārtot robežas, veikt inventarizāciju un uzturēt meža infrastruktūru.

Pašvaldības meliorētajās meža platībās nav identificējušas un uzskaitījušas tām piederošās meliorācijas sistēmas vismaz 3,26 ha apjomā - tās nav apsekotas un nav veiktas darbības esošo meliorācijas sistēmu funkcionalitātes nodrošināšanā, piemēram, bebru aizsprostu likvidēšana. Nepienācīgi uzturētu meliorācijas sistēmu dēļ pašvaldības riskē zaudēt mežaudzes 200 ha platībā (izlasē apsekotajos īpašumos). Turklāt vairākās vietās konstatēta mežu pārpurvošanās un bojāeja.

Meža aizsardzībā pret bebru un pārnadžu bojājumiem pašvaldībām ir jāsāk prasīt atbildība no medību tiesību nomniekiem, lai tie pienācīgi veiktu medību līgumos paredzētās darbības.

Lai arī revidētajās pašvaldībās ir konstatēti labi piemēri atsevišķām meža apsaimniekošanas darbībām, kopējo rezultātu var raksturot ar vārdiem "ne šis, ne tas", un atdeve no šī vērtīgā publiskā aktīva šobrīd pašvaldībās nav nosakāma, norāda Erdmanis. Lai gan revīzijas apjomā iekļautas piecas pašvaldības un ieteikumi rīcības pilnveidošanai sniegti tām, viņš aicina ikvienu pašvaldību izvērtēt savas iespējas, izmaksas un ieguvumus, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko sava meža pārvaldības un apsaimniekošanas pareizāko modeli. Viņaprāt, jāņem vērā pats būtiskākais - ja pašvaldībai pieder mežs, tas ir jāapsaimnieko produktīvi. Mežu atjaunojot, kopjot jaunaudzes un krāju, novēršot pārpurvošanos, pašvaldības ik gadu varētu gūt tīros ieņēmumus no 200 līdz pat 400 eiro/ha. Turklāt ieguvums nebūt nav tikai naudas izteiksmē mērāms, tā ir arī sakopta vide, kuru iegūst visi.

Revidenti arī konstatēja, ka, pārdodot cirsmas un meža īpašumus, pašvaldības neiegūst iespējami augstāko cenu.

Pirmkārt, pašvaldības nenodrošina pietiekamu informāciju par izsolēm, lai piesaistītu iespējami lielāku dalībnieku skaitu. Otrkārt, pašvaldības neveic kontroli pār koksnes krājas faktisko apjomu un pārdošanas cenām. Nosolītās cenas izsolēs ir pat par 268% lielākas nekā sākotnējais novērtējums, bet pārdotie nekustamie īpašumi neilgā laikā pēc darījuma tiek pārdoti brīvajā tirgū pat par 400% dārgāk. Vienā gadījumā 28 ha liels īpašums, kura sastāvā bija mežaudze 2,7 ha platībā, tālāk pārdota pat par 172 000 eiro lielāku cenu, citā gadījumā 32,7 ha meža īpašums tālāk pārdots pat par 100 480 eiro lielāku cenu.

Nevienā no cirsmu pārdošanas darījumiem pašvaldības nav veikušas faktiski izcirstās koksnes krājas uzmērīšanu, lai pārliecinātos par sākotnējā novērtējuma kvalitāti. Piemēram, vienā gadījumā, nepārliecinoties par novērtējuma kvalitāti un pat nesalīdzinot to ar tikko veiktas meža inventarizācijas datiem, komersantam bez atlīdzības faktiski ir nodota koksne 4159 kubikmetru apjomā 163 477 eiro vērtībā.

Treškārt, pašvaldības ir pieļāvušas gadījumus, kad īpašumu vērtējumu sagatavošanā nav piedalījies atbilstošs vērtētājs, savukārt nevienā nekustamā īpašuma, kura sastāvā bija mežaudze, pārdošanas gadījumā nav veikta augošu koku uzmērīšana (dastošana), kas dod iespēju visprecīzāk noskaidrot patieso mežaudzes vērtību pārdodamajā nekustamajā īpašumā.

Turklāt ne vienmēr pašvaldības ir sagatavojušas cirsmu pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī nav pārliecinājušās par cirsmu stāvokli pēc izstrādes.

Vēl, pārbaudot informāciju par cirsmās iegūtās koksnes faktisko apjomu, secināts, ka tas ir zināms tikai attiecīgās cirsmas izstrādātājam, jo pašvaldības neveic izcirstās koksnes apjoma mērīšanu pēc cirsmas izstrādes. Līdz ar to Valsts meža dienestam (VMD) tiek iesniegta neprecīza informācija. Savukārt VMD, lai arī pieprasa iesniegt šos datus, nepārbauda tos un nekādā veidā turpmāk neizmanto. Līdz ar to institūciju, kurām ir piekritīga koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kontrole, rīcībā nav patiesu datu par cirsmās iegūtās koksnes krājas faktisko sastāvu un apjomu. Rezultātā šajā jomā ilgstoši pastāv augsti riski cirsmu izstrādātājiem uzrādīt mazāku cirsmā iegūtās koksnes krājas apjomu, kā tas vairākos gadījumos tika konstatēts revīzijā. Valsts kontrole informēs VMD, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju, ka šī situācija ir steidzami jārisina.

Valsts kontrole revīzijā ir sniegusi 60 ieteikumus, kurus ieviešot, pašvaldības iegūs pilnīgu un ticamu informāciju par visiem īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajiem meža resursiem; stratēģiski plānos meža resursu pārvaldību un tai nepieciešamo finanšu plūsmu, kā arī sagatavos meža apsaimniekošanas plānu; veiks meža apsaimniekošanas ciklā nepieciešamās darbības atbilstoši mežaudzi raksturojošiem rādītājiem, palielinot apsaimniekojamo mežaudžu produktivitāti, tādējādi tiecoties uz iespējami lielāku nākotnes vērtību; meža īpašumu un cirsmu pārdošanas darījumos gūs tirgus situācijai atbilstošus ienākumus.