Jelgavā atvērts zivsaimniecības tehnoloģiskais centrs

Testēšana samazinās investīciju riskus un jaunu produktu izstrādes izmaksas uzņēmējiem.

Jelgavā Paula Lejiņa ielā 2 atklāts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centrs, ziņoja vietne jelgava.lv. Tādējādi pilsētā darbu sāk Baltijā pirmais pētniecības centrs, kas apvienos studentus, zinātniekus, uzņēmējus un nozares ekspertus, lai radītu inovatīvus, eksportspējīgus un nozarei būtiskus produktus. Centrs nodrošinās iespēju veikt dažādas analīzes un izstrādāt tehnoloģijas laboratorijas mērogā, kā arī risināt aktuālus zivsaimniecības nozares problēmjautājumus.

“Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra infrastruktūra un plašais darbības lauks ir patiesi vērtīgs ieguvums visiem nozares pārstāvjiem. Proti, mūsu redzeslaukā ir viss, kas saistīts ar akvakultūru – no pētniecības par zivju audzēšanas apstākļiem un zivju pirmapstrādes līdz apstrādes tehnoloģijām, gatavā produkta iepakošanai un blakusproduktu pārstrādei. Turklāt centra resursi ļaus nodrošināt gan zinātnieku pētniecisko darbu, gan studentu apmācības, gan arī apstrādes tehnoloģiju testēšanu, tostarp uzņēmējiem. Būtiski, ka savu pētījumu virzienus piedāvāsim ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, sadarbojoties ar citām zinātniskajām institūcijām,” ieguvumus vērtē Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Sanita Sazonova.

S.Sazonova skaidro: ceļā uz nozares attīstību dienaskārtībā ir dažāda rakstura izaicinājumi, tieši tāpēc plaši ir arī centra darbības virzieni. Tā, piemēram, centrā notiks darbs pie inovatīvu zivju produktu izstrādes un zivju apstrādes tehnoloģisko metožu izstrādes vai esošo pilnveidošanas. Proti, lai pie patērētājiem nonāk arī līdz šim mazāk izmantotās zivis un ne tikai tradicionālie konservi, bet arī, piemēram, dažāda veida kūpināti, kaltēti un sublimēti produkti. Šobrīd nozarē aktīvi ienāk arī jūraszāles, mikroaļģes un aļģes, audzētavas meklē iespējas uz vietas pārstrādāt zivis pastās, maltajā masā, želejā un citos produktos, un arī šajā gadījumā līdzdalība receptūras izstrādē vai apstrādes tehnoloģiju izstrādē ir centra kompetencē.

Lai radītu inovatīvus produktus, pētniecības centrā nodrošināta arī attiecīga materiāltehniskā bāze. Zivju apstrādes tehnoloģiju jomā vērtīgs ieguvums ir maza mēroga pilotiekārtas. “Kad jauna produkta receptūra ir izstrādāta, vēl pirms industriālajā ražošanā palaist līniju, notiek testēšana – ierasti to izmēģina ar 30 kilogramiem masas, kas ir zivs vai cita produkcija. Pateicoties maza izmēra pilotiekārtām, pētniecības centrā līdzvērtīgu izmēģinājumu ar specializētām iekārtām varam veikt, izmantojot vien trīs kilogramus masas, kas ir būtisks resursu un finanšu ieguvums. Turklāt centrā ir nodrošinātas arī patiesi daudzveidīgas iekārtas zivju apstrādei – ādas noņēmējs, masas veidotāji, termiskās apstrādes iekārtas cepšanai, kūpināšanai, saldēšanai, liofilizācijai,” tā S.Sazonova, akcentējot, ka šis ir vērtīgs resurss ne vien jaunu apstrādes tehnoloģiju metožu izstrādei, bet arī esošo uzlabošanai. Turklāt testēšana samazinās investīciju riskus un jaunu produktu izstrādes izmaksas uzņēmējiem – gan gadījumos, kad vēl pirms iegādes savā ražotnē jāpārliecinās par konkrētās iekārtas efektivitāti praksē, gan arī gadījumos, kad starp vairākām iekārtām jāpiemeklē atbilstošākā.

Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, centra laboratorijās ir iespēja strādāt arī pie produktu iepakojuma un uzglabāšanas kvalitātēm – veidot iepakojumu pēc iespējas videi draudzīgāku, bet pēc jaunākajām metodēm panākt arī produktu uzglabāšanas laika pagarināšanu. Šīs kvalitātes ir būtiskas, lai palielinātu ražošanas apjomus un spētu veiksmīgi paplašināt produktu noieta tirgu arī ārvalstīs.

Zivju pārstrādes nozarē aktualitāti nezaudē arī izejvielu izmantošanas problēma, tāpēc viens no pētniecības virzieniem ir arī zivju pārstrādes atlikumu izmantošanas iespējas. “Ja ar šo jautājumu centrā vēršas uzņēmējs, zinātnieki var meklēt veidus, kā samazināt atlikumu procentu, vai meklēt risinājumus, kur tos lietderīgāk izmantot. Tā var būt lopbarība, biopārstrāde vai citas iespējas, lai pagarinātu blakusproduktu izmantošanas ķēdi,” tā S.Sazonova. Jāpiebilst, ka līdz šim LBTU zinātnieki veica pētījumu un prezentēja uzreiz septiņu inovatīvu produktu grupu, kas ir radīti no restrukturētas brētliņu masas. Ievērojot zemo izejvielu pašizmaksu un to iespaidīgo daudzumu Baltijas jūrā, kā arī praktiski bezatlikumu ražošanu, nozares uzņēmumiem tika prezentēta iespēja laist tirgū produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

Centra darbība vērsta arī uz zilo biotehnoloģiju izpēti un attīstību. Proti, zivju gaļas kvalitāti ietekmē ne tikai pārstrāde, bet arī audzēšana. Šajā gadījumā, pateicoties aprīkotām laboratorijām, centra pētnieki var analizēt arī to, kā zivis audzētas, piebarotas un kā tas ietekmē zivs gaļas kvalitāti un gala produkta vērtību.

“Sinerģijā starp studentiem, zinātniekiem, mājražotājiem, audzētājiem, uzņēmējiem un nozares ekspertiem mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās, gan izejvielu bezatlikumu apstrādes pieejā,” rezumē S.Sazonova.

Jāpiebilst, ka centrs izveidots LBTU telpās Paula Lejiņa ielā 2. Tā vajadzībām pārbūvētas, pielāgotas un aprīkotas telpas divu stāvu līmeņos 1810 kvadrātmetru platībā.

Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra izveide aizsākās 2021. gadā. Projekts realizēts ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu par kopējo finansējumu 2 876 315,46 eiro.