«Gazprom» akcijas cena krītas pēc lēmuma neizmaksāt dividendes

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai par tās pilna apmēra kara izvēršanu Ukrainā smagi ietekmējušas "Gazprom", jo uzņēmumam vairs nav piekļuves vairumam Eiropas tirgu. "Gazprom" centies atrast jaunus eksporta klientus, taču jaunas infrastruktūras izbūve ir dārga un var prasīt vairākus gadus.

Pēc Eiropas tirgu zaudēšanas "Gazprom" eksports ir sarucis līdz 1985.gada līmenim (69 miljardiem kubikmetru), bet salīdzinājumā ar pirmskara līmeni smazinājies trīs reizes. Bez iespējas pārdot gāzi "Gazprom" bija spiests iesaldēt urbumus un divu gadu laikā zaudēja ceturtdaļu ieguves apjoma. Gāzes ieguves apjoms pagājušajā gadā bija vismazākais "Gazprom" vēsturē.

Zaudējis gāzes karu ar Eiropu, Krievijas diktators Vladimis Putins cer uz Ķīnu, piedāvājot tai papildus cauruļvadam "Sila Sibiri" uzbūvēt vēl vienu - cauruļvadu "Sila Sibiri 2" ar 50 miljardu kubikmetru jaudu.

Putinam tomēr nav izdevies panākt Ķīnas piekrišanu, neraugoties uz apliecinājumiem par "draudzību" un "stratēģisku" partnerību "bez robežām". Situāciju nemainīja arī Putina valsts vizīte Ķīnā pagājušajā nedēļā, jo Putins nepanāca jaunu kontraktu, bet Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins oficiālos izteikumos nepieminēja Krievijas gāzi.

Pat ja "Gazprom" izdotos vienoties ar Ķīnu par jauno cauruļvadu, tas tikai pasliktinātu uzņēmuma finansiālo stāvokli, uzskata MMI analītiķi. Pekina nevēlas ieguldīt līdzekļus šajā projektā un ierosina Krievijai patstāvīgi apmaksāt 3550 kilometrus garā gāzesvada "Sila Sibiri 2" būvniecību.

Analītiķi brīdina, ka "Gazprom" dividenžu "nebūs daudzus gadus", jo uzņēmumam nepietiek operacionālās naudas plūsmas, lai segtu izdevumus par investīcijām, bet tā parādu slogs aug. Ar naudas rezervēm nesegtais "Gazprom" parāds ir sasniedzis 5,2 triljonus rubļu (52,8 miljardus eiro).

"Gazprom" pieder 34% AS "Latvijas gāze" akciju.