Jelgavā tīršķirnes govis audzē dabiskās pļavās (+VIDEO)

13 hektāru lielās ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas.

Lai noganītu daļu no dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas”, saglabājot dabas daudzveidību, Jelgavā ieradies Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks – desmit Galovejas šķirnes govis un astoņi teliņi, kas vasaras sezonā noganīs 13 hektārus plašo pļavu pie Iecavas un Lielupes satekas.

Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks septīto dabisko pļavu atjaunošanas sezonu sāk Jelgavā, un šodien tas no Līgatnes, kur Latvijas Dabas fonda novietnē govis pārziemo, atceļoja uz Jelgavu. Mūsu pilsēta ir viena no tālākajām vietām Latvijā, kur šovasar dodas govis no vairāk nekā 100 govju lielā fonda ganāmpulka. 13 hektāru lielās Jelgavas ganības atrodas pie Iecavas un Lielupes satekas. Desmit melnbaltās Galovejas šķirnes govis un to teliņi tur ganīsies visu sezonu. Plānots, ka vēlāk uz pļavu tiks atvests arī bullis.

Latvijas Dabas fonds norāda, ka ganības ir caurstaigājamas un vietējie iedzīvotāji var droši izmantot ierasto taku, taču lūgums nebojāt ap ganībām uzstādīto elektrisko ganu. “Gatavojoties sezonai, pagājušajā nedēļā pa perimetru pārbaudījām uzlikto elektrisko ganu. Diemžēl aptuveni trīs metrus garš posms bija epaticies kādam citam un žogs sabojāts. Salabojām to un ļoti ceram, ka sezonas laikā iedzīvotāji būs saudzīgi,” vietnei jelgava.lv saka mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis. Pie pļavas, kur ganās govis, ir izvietota informatīva plāksnīte, kurā redzams arī koordinatora tālruņa numurs, pa kuru iedzīvotāji var zvanīt, ja pamanījuši, ka bojāts aploks vai kādai govij kas atgadījies. Latvijas Dabas fondā uzsver, ka govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes, taču nevajag tām uzbāzties, un interesenti aicināti govis un mazos teliņus vērot pa gabalu. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mūsu pilsētā mobilais ganāmpulks darbosies jau piekto gadu, apsaimniekojot pašvaldības pārvaldībā esošo teritoriju, un speciālisti atzīst, ka ganību augu sastāvā jau ir vērojami uzlabojumi. Latvijas Dabas fonda eksperte Baiba Strazdiņa komentē: “Noganīšana tiek veikta senā atmatā, kas pakāpeniski dabiskojas. Lai arī ganāmajā pļavā vēl ir daudz ekspansīvo sugu, esam gandrīz tikuši galā ar latvāņiem, kuri šeit auga ganīšanas sākuma posmā, un panākuši, ka dabiskajām pļavām raksturīgās sugas jau sastopamas daudz lielākā skaitā un platībā nekā iepriekš.”

“Jelgavas pilsētā virzāmies uz zaļo domāšanu visās dzīves jomās, ne velti ikdienā sakām, ka Jelgava ir zaļa pilsēta. Piemēram, šogad plašāk ieviešam bioloģiski daudzveidīgās pļavas, atsevišķās pilsētas teritorijās ļaujot augt dabiskajam augu klājumam. Apsveicami, ka mums šajā darbā palīdz arī Latvijas Dabas fonds,” atzīst Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks, kurā šobrīd ir vairāk nekā 100 liellopu, tika izveidots, jo noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai, taču ne visiem pļavu īpašniekiem ir pieejami liellopi. Sešu gadu darbības laikā mobilais ganāmpulks ir noganījis 742 hektārus īpaši aizsargājamo biotopu dažādās vietās Latvijā. Latvijas Dabas fonds šogad ganīšanu nodrošinās vismaz desmit vietās Latvijā.

Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos, proti, vienā kvadrātmetrā var būt pat vairāk nekā 50 augu sugu. Taču dabisko pļavu un ganību šobrīd Latvijā palicis ļoti maz – tikai 0,9 procenti no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30 procentus mūsu valsts. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas mūsu dabiskās pļavas, lai Latvija šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību nezaudētu.