Siliņa: Pedagogiem vienmēr ir bijusi ļoti liela pretimnākšana

Pedagogiem no valdības puses vienmēr ir bijusi ļoti liela pretimnākšana, šīs nozares jautājumus skatot kā prioritārus, šādu viedokli trešdien LTV "Rīta panorāmā" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Runājot par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ilgstošajām domstarpībām par pedagogu slodžu balansēšanu, Siliņa nesniedza savu redzējumu, kā šo jautājumu atrisināt, vien paužot cerību, ka IZM un LIZDA panāks kopīgu valodu vismaz par aprēķiniem.

Pikets par šo jautājumu ir pedagogu un arodbiedrības izvēle, pauda Siliņa un piebilda, ka tā ir arodbiedrības izšķiršanās, vai šis ir labākais veids, kā komunicēt.

Premjere uzsvēra, ka jebkuras turpmākās izmaiņas pedagogu atalgojumā ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo pašvaldību budžetos trūkst līdzekļu.

Kā ziņots, LIZDA uztur prasību par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Grozījumus vajadzētu pieņemt maksimums līdz jūnija vidum.

LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.

Turpretim arodbiedrība satraucas, ka IZM piedāvājums pasliktinās situāciju visiem pedagogiem, turklāt daļai pedagogu vispār neesot paredzēts turpināt slodžu balansēšanu. "Ministrijas piedāvājums lielākai daļai pedagogu [nozīmē] atgriezties tajā kārtībā, kāda bija līdz pedagogu iziešanai ielās. Tas ir solis atpakaļ, mūsu izpratnē," uzskata Vanaga.

Tikmēr Siliņa uzdevusi IZM un LIZDA līdz mēneša vidum ar aprēķiniem pierādīt, vai ministrijas piedāvājums par pedagogu slodžu balansēšanu uzlabos darba apstākļus skolotājiem vai nē.

LIZDA pērn aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nebija izpildījusi visas streika prasības un pieņēmusi gala lēmumu vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības - IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas un IZM piekāpās, meklējot papildus miljonus pedagogu prasību izpildei.