ABLV Bank likvidatori cenšas no policijas piedzīt vairāk nekā 3,6 miljonus eiro

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori cenšas no policijas piedzīt vairāk nekā 3,6 miljonus eiro, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" veiktie aprēķini.

Raidījums vēsta, ka "ABLV Bank" pieprasa Valsts policijai atmaksāt izdevumus par arestētās naudas uzglabāšanu laikā, kad spēkā bija Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvās procentu likmes. Negatīvo likmju dēļ "ABLV Bank" bijusi spiesta maksāt par naudas turēšanu Latvijas Bankas kontā, un kopējā piedzenamā summa, pēc "de facto" aprēķiniem, pārsniedz 3,6 miljonus eiro.

Pirms sešiem gadiem slēgtās "ABLV Bank" klientu kontos iestrēga lielas naudas summas. Naudas izcelsmes vētīšanai klāt ķērās Finanšu izlūkošanas dienests, Valsts policija un prokuratūra. Ierosinātas tika vairāk nekā simts izmeklēšanas lietu. Vairāki simti miljonu eiro arestēti kā iespējams noziedzīgi iegūta manta. Naudu, ko tiesā atzina par netīru, konfiscēja un ieskaitīja valsts budžetā, vēsta "de facto".

Arestētās summas bijušas tik lielas, ka "ABLV Bank" ievērojami pieauga izdevumi par šīs naudas uzglabāšanu, kamēr notiek izmeklēšanas. Un likvidējamā banka mēģina šos izdevumus piedzīt no Valsts policijas. Publiski atrodami vairāk nekā 20 analoģiski tiesu spriedumi. Tajos visos lemts par labu "ABLV Bank". Spriedumi gan vēl nav stājušies spēkā, jo notiek pārsūdzības. Bet no policijas piedzenamā naudas summa no publiski redzamajiem spriedumiem sanāk 3,6 miljoni eiro, vēsta "de facto".

Kā skaidro "de facto", pēc tam, kad 2018.gada vasarā ECB anulēja "ABLV Bank" kredītiestādes licenci, banka noslēdza līgumu par naudas turēšanu Latvijas Bankas kontā. Ņemot vērā, ka vairākus gadus ECB procentu likme bija ar mīnusa zīmi, naudas glabāšana centrālajās bankās bija maksas pakalpojums.

"ABLV Bank" likvidators Jānis Rozenbergs raidījumam skaidroja, ka "ABLV Bank" šajā periodā līdz 2022.gada vasarai radās izdevumi, kas bija saistīti ar kriminālprocesos arestēto naudas līdzekļu glabāšanu Latvijas Bankā. "Ņemot vērā, ka likvidācijas procesā gan Komerclikuma, gan arī Kredītiestāžu likuma normas uzliek pienākumu likvidatoriem rīkoties kreditoru interesēs un pēc iespējas saglabāt likvidējamās sabiedrības mantu, lai izpildītu likuma prasības, likvidatori darīja visu iespējamo šo zaudējumu atgūšanai."

"ABLV Bank" tiesā skaidrojusi, ka valsts noteiktā pienākuma dēļ - glabāt arestēto mantu - bankai faktiski tika liegts veikt efektīvu "mantas uzturēšanu". Nauda bija jāglabā nekustīgi visu aresta laiku. Ja šāda uzdevuma nebūtu, "ABLV Bank" varētu izvairīties no izdevumiem, piemēram, glabājot mantu citos aktīvos, piemēram, vērtspapīros un kredītportfelī.

Kā noskaidroja "de facto", "ABLV Bank" piestādītos rēķinus policija maksāt nepiekrīt. Gan tādēļ, ka bankas likvidāciju un attiecīgi arī izdevumus izraisīja pašas bankas komercprakse, gan tādēļ, ka "ABLV "Bank" pati noslēdza līgumu ar Latvijas Banku par naudas glabāšanu.

Valsts policijas Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis raidījumam klāstīja, ka kopā "ABLV Bank" prasa atlīdzināt izdevumus par apmēram 40 naudas aresta gadījumiem. Lietās, kas jau ir nonākušas tiesā, prasītā summa pārsniedz 3,6 miljonus.

"Šie iesniegumi vēl turpinās. Jā, ik pa laikam viņi nāk. Šobrīd arī tādā pašā veidā pieturamies pie taktikas, ka šos izdevumus par atlīdzināmiem neuzskatām," raidījumam apgalvoja Grūbis. Uz jautājumu, vai saskatījuši kādas izmeklētāju kļūdas arestu piemērošanā, Grūbis atbildēja, ka izmeklētāji rīkojušies atbilstoši tā laika nostādnēm.

Dažādu izdevumu atlīdzināšanu kriminālprocesos regulē īpaši valdības noteikumi. Tajos gan nav nekas teikts par arestētas naudas glabāšanas kompensēšanu, bet ir minēta vispārīga frāze "citi izdevumi", kurus atlīdzina. Un tiesas pievienojušās "ABLV Bank" interpretācijai par šo punktu.

"Jā, strīds ir par Ministru kabineta noteikumiem, kur šie izdevumi par naudas līdzekļu glabāšanu ir atzīti par "citiem izdevumiem", kas ir tāds piepildāms jēdziens. Tiesas ir uzskatījušas, ka tas iet zem šiem "citiem izdevumiem". Respektējam tiesas lēmumus, un izmantojām savas iespējas uz pārsūdzību," raidījumam "de facto" sacīja policijas priekšnieka vietnieks.

Daļā tiesvedību policijai par labu nespēlē fakts, ka arestētā nauda vēlāk nav konfiscēta par labu valsts budžetam. Policija savukārt tiesas prāvās visai bieži kā argumentu piemin to, ka periodos, kad ECB procentu likmes ir pozitīvas un "ABLV Bank" guvusi ieņēmumus, bankai pretenzijas pret valsti nerodas.

To pieminējusi arī Latvijas Banka rakstiskā atbildē "de facto". Lai gan tā nevar detaļās komentēt darījumus ar individuāliem tirgus dalībniekiem, no atbildes izriet, ka "ABLV Bank" kopš likvidācijas sākšanas procentos ir vairāk saņēmusi, nekā no viņiem ieturēts. Turklāt likvidējamai kredītiestādei ir tiesības, bet ne pienākums turēt naudu Latvijas Bankā.

Kā raidījumam "de facto" atzīmēja "ABLV Bank", izdevumu atprasīšana no Valsts policijas valstij faktiski nekādus zaudējumus nerada, jo atprasītas tiekot tās naudas summas, kuras "ABLV Bank" iepriekš samaksājusi Latvijas Bankai. Valsts policijas budžetā šādas naudas nav, tādēļ policija konsultējas ar Finanšu ministriju, kā rīkoties, ja arī apelācijas tiesas lems par labu "ABLV Bank."

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.