Kā panākt lielāko pensijas iemaksas atdevi? Тор grozījumi

Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām - Labklājības un Finanšu - ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi.

VFPS dalībnieki vairāk nekā 20 gadu ir pastāvīgi maksājuši un turpina novirzīt 6% no sava atalgojuma, lai uzkrātu līdzekļus pensijai. Šis process ir obligāts un nodrošina valsts izveidotās pensiju sistēmas funkcionēšanu un attīstību. Vairāk nekā 80% no 7 mljrd. eiro vērtajiem kopējiem VFPS aktīviem 2023.gada beigās veidoja to dalībnieku kumulatīvās neto iemaksas. Iemaksas ir galvenais iemesls, kāpēc VFPS uzkrājumu apmērs tik strauji kāpj - pēdējo 10 gadu laikā VFPS aktīvi pieauga par aptuveni 15% gadā.

VFPS pārvaldītāji kopējam pensijas uzkrājumu apjomam piemēro maksājuma pastāvīgo daļu, kas ir izteikta procentos gadā no pārvaldīto aktīvu apjoma (2023.gadā vidēji aptuveni 0,45% no VFPS aktīviem). VFPS pārvaldītāji pārsvarā izmanto likumā noteikto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālo vērtību jeb griestus, izņemot dažus pasīvi pārvaldītos ieguldījuma plānus.

Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju, kopējās pārvaldīšanas izmaksas Latvijā 2022.gadā bija par 0.1 procentpunktu augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Nemainot maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodi, uzkrātā VFPS kapitāla apjoma pieauguma ietekmē tās varētu vairs nesamazināties un apstāties pie 0,4% robežas, un vienlaikus atlīdzība par kopējo pārvaldībā esošo līdzekļu pārvaldīšanu augtu, neradot pietiekamu motivāciju pārvaldītājiem sasniegt lielāku pensijas aktīvu atdevi un palielināt nākotnes pensionāru pensiju.

Ņemot vērā, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī to dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla, maksājuma pastāvīgās daļas maksimālajā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips - jo lielāki aktīvi, jo zemāki maksājuma pastāvīgās daļas griesti. Latvijas Bankas vērtējumā maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. eiro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem 100 milj. eiro pārvaldībā, līdz sasniegta robežvērtība 0,20% apmērā. Līdz ar zemāku maksājuma pastāvīgās daļas griestu noteikšanu lielāka nozīme būs maksājuma mainīgajai daļai. Maksājuma mainīgā daļa nodrošina pārvaldītājiem iespēju gūt papildu ienākumus no VFPS ieguldījumu plānu pārvaldes, ja tie spēj konsekventi vairot VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumus virs vispārējās tirgus virzības.