Atbalsta grozījumus par valsts valodas zināšanu arī citiem Krievijas pilsoņiem

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem valsts valodas zināšanu prasību plānots piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu.

Grozījumus Imigrācijas likumā iesnieguši deputāti Edmunds Jurēvics (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Šuvajevs (P), Agnese Krasta (JV) un Rajevs. Līdzīgus grozījumus iepriekš virzīja arī Nacionālā apvienība.

Grozījumi attiektos uz daļu Krievijas pilsoņu, kuriem līdz šim netika prasītas valsts valodas zināšanas. Šajā grupā ir vairāk nekā 3100 personu vecumā līdz 75 gadiem. Arī šie grozījumi varētu tikt virzīti ar līdzšinējo pieeju, ka valodas zināšanas tiek prasītas personām vecumā līdz 75 gadiem.

Minētās mazākās grupas vidū ir arī atvaļinātas Krievijas militārpersonas un viņu ģimenes locekļi.

Likumprojektā paredzēts noteikt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja konkrētajai grupai Krievijas pilsoņu vienā gadījumā būs derīga līdz 2025.gada 15.maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2025.gada 30.aprīlim nebūs saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Otrā gadījumā pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2025.gada 15.septembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2025.gada 1.maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025.gada 1.maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai būs noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025.gada 31.jūlijam, bet PMLP līdz 2025.gada 31.augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Vienlaikus grozījums paredz atsevišķus nosacījumus attiecībā uz finanšu līdzekļu pietiekamības un uzturēšanās ilguma pierādīšanu. Tāpat grozījums neizslēdz iespēju šīs grupas Krievijas pilsoņiem rast citu uzturēšanās tiesību Latvijā saņemšanas pamatu.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā tiks prasītas valsts valodas zināšanas, secināms no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) iepriekš paustā.

Siliņa norādīja, ka koalīcija vienojusies virzīt attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā, lai nosacījumus par valsts valodas zināšanām attiecinātu uz ST spriedumā identificēto grupu, kas Krievijas pilsonību ieguvuši agrāk, bet kuriem līdz šim valodas zināšanas netika prasītas.

Iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Valsts izglītības satura centram (VISC) pārstāvis norādīja, ka iestādei vajadzēs papildu līdzekļus valsts valodas zināšanu pārbaudēm, komisijas sēdē pauda VISC pārstāvis.

Sākotnējais papildu VISC izdevumu apjoms lēsts 390 000 eiro. No attiecīgās grupas atskaitot vairāk nekā 75 gadus vecas personas, kopējā summa, iespējams, varētu būt mazāka.

Pēc tam, kad būs saņemti maksājumi no tiem, kuriem valodas pārbaudes būs jāveic, iekasētos līdzekļus VISC plāno atdot budžetā.

Viens no grozījumu iesniedzējiem Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs (AS) iepriekš komisijas sēdē uzsvēra, ka piedāvāti reizē gan reālistiski, gan strikti termiņi latviešu valodas apguvei Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu papildu grupai.

IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš uzsvēra, ka ministrija atbalsta un aicina pieņemt šos grozījumus, kas ir būtiski sabiedrības drošībai laikā, kad Krievijas bruņots iebrukums Ukrainā aktīvi turpinās. Svarīgi veikt latviešu valodas zināšanu pārbaudes, lai konstatētu Krievijas pilsoņu integrācijas aspektus, atzīmēja Vītoliņš.

Atbalstu grozījumiem pauda PMLP pārstāvis, norādot uz vajadzību grozījumu ieviešanai pārvaldē saglabāt desmit no iepriekš piešķirtajām papildu štata vietām.

Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāve skaidroja starptautisko saistību situāciju, jo grozījumi skars daļu no Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas 1994.gada Latvijas un Krievijas valdības vienošanās, kas ir viens no četriem dokumentiem saistībā ar Krievijas bruņoto spēku aiziešanu no Latvijas 1994.gadā.