lv
GUSjCaI13DoA32qd2mJvoNxAq6xQih4YbwKN7qt0
3544597

Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Latvijas augstskolas izstrādājušas viedās enerģijas projektu par 1 160 000 eiro

Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai.

Vērienīgā zinātniskā projektā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes augstskolas (ViA) kolēģiem veidos modelēšanas rīku – vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu, kas politikas veidotājiem palīdzēs pieņemt datos balstītus lēmumus par efektīvākajām klimata politikām un sekmēs Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.

Siltumnīcefektu gāzu emisijas rodas dažādos sektoros, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā utt., un tās tiek aprēķinātas katram sektoram atsevišķi. No šiem aprēķiniem tiek iegūts konkrēts siltumnīcefektu gāzu emisiju apjoms katrā apakšsektorā, ko izmanto emisiju ziņošanai. Katrā sektorā atsevišķi tiek prognozētas arī nākotnes siltumnīcefektu gāzu emisijas. Taču sektoriem savstarpēji mijiedarbojas, piemēram, pieaugot bioloģisko atkritumu kompostēšanai, rodas izejvielas biogāzes ražošanai un ir nepieciešams meklēt tās realizācijas iespējas, savukārt enerģētikā, aktīvāk izmantojot koksni, samazinās meža resursi un līdz ar to var samazināties meža sektora spējas akumulēt siltumnīcefektu gāzu emisijas, ziņoja vietne labsoflatvia.com.

Valsts pētījumu programmas “Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma” projektā “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” zinātnieki izstrādās integrētu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmu, kas aptvers tautsaimniecību kopumā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta politikas lēmumu ietekmes modelēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpnieciskajos procesos, lauksaimniecībā, zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanā un arī visos sektoros kopumā, nosakot mijiedarbības. Izmantojot sistēmdinamikas modelēšanas pieeju, tiks vērtēti dažādu klimata politikas pasākumu ekonomiskie, sociālie, tehnoloģiskie, vides un klimata aspekti. Tiks izstrādāta arī interaktīva platforma klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu simulēšanai, analizējot izmaksu ziņā optimālus risinājumus.

Zinātnieki šobrīd veic aktīvu priekšizpēti – analizē esošo klimata politiku, vērtē instrumentus, siltumnīcefektu gāzu emisiju aprēķinu modeli, apzina citu valstu pieredzi, tostarp citur jau eksistējošus rīkus. Uzmanība tiek vērsta arī klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās instrumentiem, kā arī inovatīvu klimata tehnoloģiju apzināšanai un novērtēšanai visās tautsaimniecības nozarēs. Priekšizpētē iegūtā informācija un zinātnieku kompetence, regulāri izstrādājot risinājumus dažādu tautsaimniecības sektoru attīstības modelēšanai, būs pamats jaunā instrumenta izveidei. RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniekiem ir gadiem veidota pieredze enerģētikas modelēšanas rīku izstrādē, kā arī ilgtspējīga transporta un klimata politikas modelēšanā, ir pētīts lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektors.

Projekts “Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā” tiks īstenots līdz 2026. gada februārim. Tā kopējais budžets ir 1,16 miljoni eiro. Zinātnieki cer, ka projekta rezultāti sniegs atbalstu Klimata un enerģētikas ministrijai efektīvas klimata politikas īstenošanā.

Maija beigās gaidām rododendru svētki Babitē (+VIDEO)

Katras festivāla dienas vakara noslēgumā būs skatāma unikāla lāzerprojekcijas instalācija debesīs.

Katru gadu ikviens ziedu mīļotājs gaida pasākumus, kuri veltīti tieši ziedu krāšņumam. Šogad Babītes Rododendru audzētava aicina uz pavisam īpašu notikumu...

LMT ceļ interneta pakalpojumu cenas

No šodienas palielinās atsevišķu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) interneta pakalpojumu cenas, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Privātpersonām pakalpojums "Internets mājai" turpmāk būs pieejams par 25,99 eiro mēnesī vai 19,98 eiro mēnesī, ...

«Latviešiem tomēr ir tāda īpašāka sadzirdēšana.» Saruna ar diriģentu Jāni Erenštreitu
"Dziesmusvētkos kopš seniem laikiem mums viens no tiem kritērijiem ir bijis a cappella skanējums. Es gribētu tā apgalvot, ka latviešiem tomēr ir tāda īpašāka sadzirdēšana un īpašāka prasme a cappella dziedāšanā," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krus...


Komentāri