Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks pastiprināta kriminālatbildība par diskreditējošu dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanās.
Par apzināti nepatiesas diskreditējošas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu par partiju vai partiju apvienību, Latvijas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, izmantojot dziļviltojumu tehnoloģiju, ja tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā vai vēlēšanu dienā, paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Tiek uzsvērts, ka jau pašlaik Krimināllikumā ir paredzēts sods par šādu nodarījumu, bet pēc grozījumu stāšanās spēkā sodu varēs piemērot atbilstoši šai speciālajai normai.
Atbalstīti gan Saeimas deputātu Andreja Judina (JV), Agneses Krastas (JV), Ainara Latkovska (JV), Andra Šuvajeva (P) un Gunāra Kūtra (ZZS), gan iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV), gan ģenerālprokurora Jura Stukāna šajā jautājumā virzītie rosinājumi.
Paralēli atbalstītais Kozlovska priekšlikums paredz noteikt, ka par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, jāpiemēro cietumsods līdz pieciem gadiem.
Pašlaik Krimināllikumā jau paredzēts sods par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai vai brīvi piedalīties tautas nobalsošanā, brīvi piedalīties parakstu vākšanā likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanai vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai, ja kavēšana veikta, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.
Ministra un Iekšlietu ministrijas priekšlikums paredz noteikt, ka par augstāk minētajām darbībām, ja tās izdarītas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 1,073 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,1% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 84,9% - līdz 56,529 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Gad...
Noslēdzies Eiropas Savienības (ES) ACROSS pilotpētījums, testējot digitālo pārrobežu platformu, kas palīdz risināt jautājumus saistībā ar studentu un darba ņēmēju pārcelšanos starp valstīm, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija...
Ikviens iedzīvotājs pats ir atbildīgs par savu uzkrājumu, pauž eksperts.
Sabiedrībā pastāv dažādi mīti, kas saistīti ar pensiju sistēmu, tās uzkrājuma veidošanu un mantošanas iespējām. Iedzīvotāji mēdz uzskatīt, ka pensija ir kas tāls un nesasniedzams, ...
Komentāri