Kā ārzemnieki dienēs Latvijas armijā (+VIDEO)

Aizsardzības ministrija paredzējusi mainīt Militārā dienesta likumu, lai palielinātu karavīru skaitu.

Likumprojekts paredz iespēju pieņemt militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā (mobilizāciju izsludina izņēmuma stāvokļa vai kara pasludināšanas gadījumā) arī ārzemniekus, nosakot to valstu uzskaitījumu, kuru pilsoņi varēs uzsākt dienestu NBS (turpmāk – ārzemnieki) un attiecinot uz viņiem līdzīgus nosacījumus, kuri tiek attiecināti uz Latvijas pilsoņiem mobilizācijas gadījumā. Papildus Latvijas pilsoņiem mobilizācijas gadījumā noteiktajām prasībām, ārzemniekam tiek izvirzīts pienākums likumīgi uzturēties Latvijas Republikas teritorijā un prast valsts valodu vai vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām (angļu vai franču). Attiecīgās valodas zināšanas ir nepieciešamas NBS virsnieku veiksmīgai komunikācijai ar ārzemnieku, jo atbilstoši MDL 33.panta otrajai daļai virsniekiem NBS papildus valsts valodai jāprot vismaz viena no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām.
Regulējums tiks attiecināts uz to valstu pilsoņiem, kurās atbilstoši Nacionālās drošības likuma 3.1 panta pirmajai daļai Latvijas pilsoņi var pildīt militāro dienestu, tādējādi sinhronizējot abus likumus.

Ārzemnieks dienestu pildīs uz atsevišķa līguma pamata par ārzemnieku militāro dienestu līdz līguma izbeigšanai (kad viņš ir kļuvis militārajam dienestam nederīgs vai ir atklājušies citi apstākļi, kas saskaņā ar MDL 64.¹panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst, vai kad karavīrs lauž līgumu pēc savas iniciatīvas), bet ne ilgāk kā līdz brīdim kad valstī tiks atcelts īpašais tiesiskais stāvoklis.

Tiek paredzēts, ka Aizsardzības ministrijas vārdā ārzemnieka militārā dienesta līgumu slēgs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks). Savukārt ārzemnieka militārā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību noteiks aizsardzības ministrs. Līgumā tiek plānots iekļaut šādu informāciju:

1) atalgojuma nosacījumi līdzvērtīgi kā profesionālā dienesta karavīram attiecīgā amatā un atbilstoši iegūtajai militārā dienesta pakāpei;

2) apgādes nosacījumi, medicīniskās aprūpes nodrošinājums;

3) civiltiesiskās atbildības nosacījumi;

4) nosacījumi, kad ārzemnieks drīkst izmantot dienesta šaujamieroci, fizisku spēku un speciālos līdzekļus;

5) apliecinājums, ka ārzemnieks piekrīt personas datu apstrādei;

6) pienākums ievērot Satversmi, Latvijas Republikas likumus, bez ierunām pildīt komandiera (priekšnieka) dotās pavēles un godprātīgi pildīt militāro dienestu Latvijas Republikas aizsardzības, teritoriālās nedalāmības un neaizskaramības nodrošināšanai;

7) pienākums pastāvīgi paaugstināt militāro zināšanu līmeni, uzlabot savu izglītību un prasmes un fizisko sagatavotību;

8) apliecinājums, ka ārzemnieks neatklās informāciju, kura tam kļuvusi zināma pildot dienesta pienākumus;

9) pienākums zināt un stingri ievērot Latvijas Republikai saistošās starptautisko humanitāro tiesību normas;

10) sociālais nodrošinājums ārzemniekam.

Dienesta laikā ārzemniekam būs karavīra statuss un uz viņu un viņa ģimenes locekļiem tiks attiecinātas tās pašas sociālās garantijas (izņemot izdienas pensiju), kuras tiek attiecinātas uz NBS dienošajiem Latvijas pilsoņiem. Ārzemnieki pēc to atvaļināšanas no dienesta NBS netiks ieskaitīti dienestā rezervē. Par prettiesisku rīcību ārzemnieku sauks pie atbildības atbilstoši MDL 70. pantā noteiktajam.

Dienesta izpildes laikā ārzemniekam piešķirs pakāpes atbilstoši MDL noteiktajiem nosacījumiem un kārtībai, izņemot virsnieku un virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes, kuras var piešķirt tikai gadījumā, ja persona ne tikai izpildīs MDL noteiktās prasības pakāpju iegūšanai, bet arī iegūs Latvijas pilsonību.