lv
5IRHp5tmklLTPVc5br5SQ5UJGnQ9yXeDS8mGM234
3474112

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu varēs apgūt jau no jaunā mācību gada.

4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma priekšmetā par otro svešvalodu. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki, un izglītības iestādes vadītājam par to būs jāinformē iestādes dibinātājs, kuram būs jānodrošina iespēja apgūt citu svešvalodu.

Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju kopumā, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi Izglītības un zinātnes ministrijai un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.

Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts anotācijā.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam būs uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā citastarp nostiprināt to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus izglītojamajiem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

«Eirobarometra» aptauja: Latvijā lielākā daļa respondentu plāno balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Gatavību balsot jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izsaka gandrīz divas trešdaļas (65%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, liecina "Eirobarometra" aptaujas dati. Eiropas Savienības valstīs kopumā attiecīgais rādītājs ir 71%.
Profesionāļi telefonu paaudzes vietā. Izlases trenerus priecē jauno hokejistu attieksme
Latvijas hokeja izlase gatavošanos pasaules čempionātam sāka ar divām uzvarām "Daugavas" hallē pret Austriju un gandrīz gadu pēc vēsturiskā hokeja pavasara atgriezās "Arēnā Rīga", kur divus vakarus pēc kārtas sīvā cīņā piekāpās Somijai. Valstsvienības ...
Ar darbnīcām #DrošaLatvija viesojas reģionos, lai veicinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā


2024. gada 15. aprīlī Jelgavā, 16. aprīlī Jūrmalā un 19. aprīlī Daugavpilī notiks darbnīcu cikls #DrošaLatvija, kas stiprinās informatīvās telpas drošību un sabiedrības noturību pret informācijas manipulācijām, tostarp dezinformāciju.



Komentāri