Plāno iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar

Izglītības iestādes vadītājam par skolēna atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves būs jāinformē izglītības iestādes dibinātājs, kura pienākums būs jau no nākamā mācību gada sākuma nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

Pamatskolēniem plānots sniegt iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā pirms otrā lasījuma Saeimā.

Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu viņš varēs apgūt jau no jaunā mācību gada. Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki.

Pamatskolēniem plānots sniegt iespēju atteikties no krievu valodas apguves jau šovasar, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu atbalstītais priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā pirms otrā lasījuma Saeimā.

Ja skolēns atteiksies no krievu valodas apguves līdz šī gada 21.jūnijam, tad citu svešvalodu viņš varēs apgūt jau no jaunā mācību gada. Atteikties no krievu valodas apguves varēs rakstveidā skolēna vecāki.

Izglītības iestādes vadītājam par skolēna atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves būs jāinformē izglītības iestādes dibinātājs, kura pienākums būs jau no nākamā mācību gada sākuma nodrošināt citas svešvalodas apguvi.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV), šādi nosacījumi ļautu skolu direktoriem savlaicīgi pirms jaunā mācību gada atrast svešvalodu skolotāju, kas nodrošinātu skolēniem otrās svešvalodas, kas nav krievu valoda, apguvi.

4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma krievu valodā. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026.mācību gadam būs sākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt arī to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus skolēniem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi IZM un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.

Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.

Kā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV), šādi nosacījumi ļautu skolu direktoriem savlaicīgi pirms jaunā mācību gada atrast svešvalodu skolotāju, kas nodrošinātu skolēniem otrās svešvalodas, kas nav krievu valoda, apguvi.

4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma krievu valodā. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026.mācību gadam būs sākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.

Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt arī to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus skolēniem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.

Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi IZM un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.

Līdz šim kā otrā svešvaloda Latvijas izglītības iestādēs visbiežāk tika apgūta krievu valoda, tai seko vācu un angļu valoda, teikts likumprojekta anotācijā.

Lai nodrošinātu iespēju kā otro svešvalodu piedāvāt kādu no Eiropas Savienības valodām, skolas varēs slēgt arī savstarpēju līgumu ar citu skolu par mācību priekšmetu īstenošanu.