Noraida aizdomas par Ķemeru sēravotiem kā iemeslu smakai Helsinkos

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas masu medijos izskanējušos pieļāvumus, ka Ķemeru Nacionālajā parkā esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajai smakai aizvadītajā nedēļas nogalē Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Svētdien Helsinkos bija jūtama nelāga smaku. Somijas meteoroloģijas institūts pieļāva, ka tā varētu būt atceļojusi no Ķemeru Nacionālā parka.

DAP pārstāve skaidroja, ka sēravotiem ir spēcīgs aromāts, taču tas nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā. Sērūdeņu avoti ir viena no unikālākajām Ķemeru Nacionālā parka dabas vērtībām, turklāt tā ir vienīgā vieta Eiropā, kur šāda veida objekts atrodas tik tuvu jūrai.

Sēra dīķi ir sūnu purva apkārtnē izveidojušās ūdens lāmas, kas tiek papildinātas un uzturētas ar sērūdeņradi saturošu avotu ūdens pieteci. Sēravoti ir izvietojušies 700 metrus garā joslā ar lielākajām izplūdes vietām un lielākajiem sēra dīķiem šīs joslas centrālajā daļā.

Sērūdeņradis ir smaga, ūdenī labi šķīstoša gāze ar raksturīgu puvušu olu smaku. Lielākās koncentrācijās tas ir nāvējoši indīgs, bet atšķaidīts un kopā ar purvu un ezeru nogulumiem jeb ārstnieciskām dūņām izmantojams dziednieciskos nolūkos. Šī sērūdeņraža īpašība bijusi pamatā slavenā Ķemeru kūrorta izveidei, kas kopš 18.gadsimta ļāvis atgūt veselību lielam skaitam cilvēku.

DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vadītāja Meldra Priedēna skaidro, ka sērūdeņu veidošanās procesi notiek dziļi zem purva virskārtas, tādēļ pašā purvā visbiežāk nekāda smaka vispār nav jūtama, izņemot atsevišķas vietas, kur ūdens spēj izlauzties virspusē.

Pārsvarā sērūdeņi atklātu avotu veidā virspusē izlaužas ārpus purvu teritorijas, visvairāk tieši Ķemeru apkārtnē, kur atrodami aptuveni 30 sēravoti. Īpatnējā smaka ir jūtama, uzturoties tiešā sērūdeņu izplūdes vietas tuvumā, it īpaši vasarās, kad sausuma un ūdens iztvaikošanas dēļ sēra koncentrācija ūdenī kļūst izteiktāka. Taču plašākā apkārtnē smaka neizplatās, uzsver Priedēna.

Tāpat smaka noteikti ir jūtama iekštelpās, piemēram, ārstniecības iestāžu dūņu un vannu nodaļās, kur tiek veiktas dziednieciskās procedūras. Taču ne DAP, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav saņēmusi vietējo iedzīvotāju sūdzības par spēcīgu aromātu ārtelpā.

DAP Ķemeru Nacionālajā parkā Raganu purvā izveidojusi īpašu laipu, lai dabas tūristiem dotu iespēju iepazīt šo reti sastopamo dabas objektu. Diezgan neparasta aina šajā vietā paveras pavasarī, kad dīķos savairojas mikroorganismi, kas dīķu ūdeni iekrāso dzeltenā nokrāsā. Taka veidota kā koka laipa, tā ir vienvirziena ar mazu loku galā.