NATO mēģina saskaņot plānu par ilgtermiņa militāro palīdzību Ukrainai

NATO dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojās sākt plānot ilgtermiņa militāro palīdzību Ukrainai, bet iepriekš paziņotais NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga priekšlikums par piecu gadu militārās palīdzības nodrošināšanu Ukrainai apmēram 100 miljardu ASV dolāru apmērā izraisīja pretrunīgu reakciju.

NATO valstu ārlietu ministri paziņoja, ka izveidot šādu fondu būtu sarežģīti.

"Mums ir nepieciešams mainīt mūsu atbalsta dinamiku," sanāksmē sacīja Stoltenbergs, mēginot pārliecināt tās dalībniekus. "Mums vajag garantēt drošu un paredzamu palīdzību Ukrainai drošības jomā ilgtermiņa perspektīvā (..) Mazāk īstermiņa priekšlikumu un vairāk daudzu gadu saistību."

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs nekādus NATO priekšlikumus, kas varētu pietuvināt aliansi karam ar Krieviju vai "pārvērst to no aizsardzības koalīcijas par uzbrukuma koalīciju". Sociālo mediju platformā "X" to paziņoja arī Ungārijas valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs.

Stoltenbergs atbildēja, ka stingrākas NATO struktūras esamība nemainīs alianses aizsardzības raksturu, un pauda pārliecību, ka ar Ungārijas pozīciju saistītā problēma var tikt atrisināta tuvākajās nedēļās.

Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress brīdināja nedublēt divpusējās palīdzības centienus, ar to saprotot palīdzību Ukrainai no Eiropas Savienības (ES) un NATO puses.

Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni paziņoja, ka "velns slēpjas detaļās". "Mums jāpaskatās, kā tas strādās katrai valstij, kāds var būt procentuālais īpatsvars," aģentūra "Reuters" citēja Tajāni teikto. "Mums ir vajadzīga tiesiskā bāze. Šis priekšlikums, protams, ir aizraujošs un interesants, bet pirms precīza skaitļa apsolīšanas Ukrainai labāk būtu novērtēt, izpētīt un saprast, kā, kad un ko var izdarīt, kas kuram jādara."

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka nosauca šo plānu par "pareizu un svarīgu".

To apsveica arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, izsakot pieņēmumu, ka iemaksas varētu būt 1% no katras dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP).