Neatbalsta ieceri ar īpašu likumu nostiprināt 1991.gada barikāžu muzeja statusu

Kultūras ministrija (KM) neatbalsta ieceri ar atsevišķu likumu nostiprināt 1991.gada barikāžu muzeja statusu.

Janvāra beigās Saeima nodeva izskatīšanai komisijās 1991.gada barikāžu muzeja likumprojektu, ko sagatavoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, bet parakstījās arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputāti.

Likumprojekta mērķis ir sekmēt muzeja krājuma - īpašas un nozīmīgas Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļas - saglabāšanu un papildināšanu, kā arī muzeja zinātniski pētnieciskā un sabiedrību izglītojošā procesa attīstību.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk 1991.gada barikāžu muzejs atradīsies KM funkcionālā pārraudzībā. Gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalīsies muzeja finansēšanā, paredzot finansējumu muzeja krājuma saglabāšanai, papildināšanai, fiziskajai drošībai, muzeja krājuma izpētei un izmantošanai, sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai, starptautiskai sadarbībai un citiem mērķiem muzeja darbības nodrošināšanai.

KM norāda, ka likumprojekts ir sagatavots pēc analoģijas ar Latvijas Okupācijas muzeja likumu, tomēr ministrijas ieskatā pirms gandrīz 20 gadiem īstenotā prakse - veidot muzejiem atsevišķus likumus nav atbalstāma, jo 1991.gada barikāžu muzejs ir privāts muzejs, kas ir ieguvis akreditēta muzeja statusu, tāpēc uz tā darbību attiecas Muzeju likums un Ministru kabineta noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu.

Ministrija uzsver, ka 1991.gada barikāžu tēma tiek atklāta valsts, pašvaldību un privāto muzeju (Latvijas Okupācijas muzejs) pamatekspozīcijās un izstādēs. Tāpat minēto muzeju krājumos atrodas materiālās un nemateriālās kultūras liecības par 1991.gada barikāžu notikumiem, kas ir resurss gan pētniecības, gan komunikācijas darbam par barikāžu tēmu, bet likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums, kāpēc tieši 1991.gada barikāžu muzejs var veikt šos uzdevumus efektīvāk kā citi muzeji.

KM atsaucas uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas paredz, ka, lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, jāņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Ministrija norāda, ka 1991.gada barikāžu muzejs jau ilgstoši ir publiski informējis sabiedrību par resursu nepietiekamību un ierobežotām iespējām īstenot muzeja pamatfunkcijas.

KM uzskata, ka likumprojekta anotācijā nav sniegti pārliecinoši argumenti likumprojekta nepieciešamībai.

1991.gada barikāžu muzejs atrodas Rīgā, Krāmu ielā 3, un atbilstoši Muzeju likumā noteiktajam 1991.gada barikāžu muzejam ir vairāki valsts kultūrpolitikas uzdevumi, tajā skaitā, vākt, saglabāt, dokumentēt un pētīt dažāda veida, arī dokumentālus materiālus, vērtības par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu 1990.gada 4.maijā un Latvijas tautas varonību, brīvības cīņās 1991.gada janvārī, nosargājot neatkarību.

Pēc barikāžu dalībnieku atbalsta fonda lēmuma 1991.gada barikāžu muzejs sāka strādāt 2001.gadā.