Likumprojektā ir iekļauta norma par nodokļu maksātāju tiesībām

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē izskatīts reformas līdzšinējais progress, izstrādātā likumprojektu pakete un plānotie pasākumi. Finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā padomē piedalās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Padome nolēma atbalstīt jauno likumprojektu - "Valsts ieņēmumu dienesta likumprojekts" un "Nodokļu un muitas policijas likumprojekts" -, kā arī citu izstrādāto likumu grozījumu virzīšanu publiskajai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā, darba grupai turpinot strādāt pie atvērtajiem jautājumiem.

Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, kurā ir iesaistīts VID, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Valsts kanceleja, Latvijas Republikas prokuratūra, Iekšējās drošības birojs un Valsts policija, tika izstrādāti 6 likumprojekti: Valsts ieņēmumu dienesta likumprojekts, Nodokļu un muitas policijas likumprojekts, grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, grozījumi Muitas likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī grozījumi likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas.

VID likumprojektā iekļauts galvenais VID darbības tiesiskais ietvars, veidojot likumprojektu maksimāli īsu un skaidru sabiedrībai. Vēsturiski likums par Valsts ieņēmumu dienestu ir garš, daudzkārt papildināts un grūti uztverams, tāpēc no likumprojekta izņemtas dublējošās normas, Ministru kabineta regulējumam un speciālo likumu tvērumam atbilstošas normas, rezultātā samazinot likumprojektu no 31 uz 6 lappusēm. Likumprojektā ir iekļauta arī norma par nodokļu maksātāju tiesībām, liekot uzsvaru uz VID un nodokļu maksātāju partnerību kā nākamo attiecību attīstības un uzticamības līmeni.

Tāpat padome atbalstīja risinājumu VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus nodot KNAB, pārdalot 17 vietas un nepaplašinot KNAB kompetenci. Jautājumu par izdienas pensijām Nodokļu un muitas policijā nolemts skatīt valsts vienota risinājuma atalgojuma sistēmas sakārtošanas izmeklēšanas iestādēs ietvaros, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu un attiecināmību uz nākotnes darbiniekiem.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir - no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība un stiprināta izmeklēšanas objektivitāte. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumi tiks nodoti Finanšu ministrijas pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumi tiks nodoti KNAB. Tādējādi tiks nodrošināta vienota prakse koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība, kā arī stiprināta izmeklēšanas objektivitāte un novērsta interešu konflikta iespējamība.