Kas Twitter sagaida nākotnē? Jaunajam īpašniekam Maskam izdevies radīt haosu

ASV miljardieris Īlons Masks oktobra beigās beidzot kļuva par sociālā tīkla "Twitter" īpašnieku, samaksājot par to 44 miljardus ASV dolāru. Drīz pēc tam viņš atlaida direktoru padomi, pusi darbinieku un ieviesa mēneša abonēšanas maksu, izraisot viltus kontu uzplūdus. Tam visam pa vidu Masks paguvis nākt klajā ar vairākiem pretrunīgi vērtētiem tvītiem, kas atbaidījuši reklāmdevējus, un devis solījumu padarīt "Twitter" par kopīgu digitālas pilsētas laukumu, kur var notikt debates par plašu uzskatu spektru veselīgā veidā bez ķeršanās pie vardarbības. Kas "Twitter" sagaida nākotnē, to, visticamāk, nezina neviens, pat ne jaunais īpašnieks. Pārējiem atliek tikai sekot viņa ieteikumam un palikt tviterī, lai redzētu, kas notiks tālāk.

44 miljardu dolāru darījums

Masks "Twitter" iegādes līgumu parakstīja jau aprīlī, bet jūlijā paziņoja, ka atsakās no tā, apsūdzot "Twitter" maldinošu paziņojumu izteikšanā par viltus kontu daudzumu šajā platformā. Sekoja tiesu darbi, un oktobra sākumā Masks atkal mainīja savas domas un piedāvāja "Twitter" pabeigt darījumu. Šajā laika posmā miljardieris kopumā pārdevis elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" akcijas vairāk nekā 19 miljardu dolāru vērtībā, ko eksperti skaidro ar centieniem finansēt "Twitter" iegādi. Maska "Twitter" iegādes līgums ir lielākais šāds darījums, kāds jebkad noslēgts tehnoloģiju nozarē.

Masks apgrūtināja "Twitter" ar 13 miljardu dolāru parādu, lai noslēgtu darījumu, un tam būs jāmaksā vairāk nekā miljards ASV dolāru procentos gadā. Turklāt "Twitter" jau tā vēsturiski ir zaudējis naudu un audzis lēnāk nekā daži tā konkurenti. Iegādājoties "Twitter", Masks ir uzņēmies lielu finansiālu slogu, kas var maksāt viņam bagātākā pasaules cilvēka statusu.

Peļņas meklējumi

Pēc nonākšanas Maska īpašumā 28.oktobrī tika pārtraukta "Twitter" akciju kotēšana Ņujorkas fondu biržā. "Twitter" ir kļuvis par privātu uzņēmumu, kas pašreiz zaudē vairāk nekā četrus miljonus dolāru dienā. Tā vismaz izteicies Masks, skaidrojot, kādēļ nepieciešama darbinieku atlaišana. Masks 10.novembrī brīdināja darbiniekus, ka "Twitter" var draudēt bankrots. Tiesa, šī nav pirmā reize, kad Masks brīdinājis par bankrota draudiem kādā no saviem uzņēmumiem.

Lai padarītu "Twitter" finansiāli veiksmīgu, Masks steigā ieviesa mēneša abonēšanas maksu apliecināto kontu īpašniekiem. Iepriekš zilo atzīmi par apstiprinātu kontu varēja saņemt visi, kuru identitātes atbilstību kontam bija apstiprinājuši "Twitter" darbinieki, bet Maska vīzija paredz, ka tāda atzīme būs pieejama ikvienam par astoņiem ASV dolāriem mēnesī. Tas izraisīja viltus kontu vilni, radot gan komiskas situācijas, gan reālus zaudējumus uzņēmumiem. Par cietušajiem šajā situācijā kļuvis ASV medikamentu ražotājs "Eli Lilly", ASV bruņojuma ražotājs "Lockheed Martin" un citi uzņēmumi. Lai cīnītos pret viltus kontiem, "Twitter" atsevišķiem apstiprinātiem kontiem ieviesa papildu atpazīšanās zīmi - pelēku uzrakstu "oficiāls". Pirmo reizi šī zīme vietnē parādījās vien uz īsu brīdi, bet 11.novembrī tā tika atjaunota. Cenšoties ierobežot viltus kontu veidošanu, "Twitter" arī apturēja zilās apstiprināta konta zīmes piešķiršanu jauniem kontiem. Zilo un pelēko atzīmju ieviešana, atsaukšana un atkārtota ieviešana nerada iespaidu, ka Maskam būtu skaidrs plāns mikroemuāru vietnes turpmākajai attīstībai, un tā izpelnījusies kritiku no dezinformācijas apkarošanas ekspertiem, kuri brīdinājuši, ka šādas haotiskas izmaiņas var apgrūtināt uzticamas informācijas identificēšanu, sevišķi ASV pēc vidustermiņa vēlēšanām.

Masks vairākkārt arī izteicies, ka nākotnē vēlas iekļaut "Twitter" maksāšanas funkciju. Lietotāji varētu savienot savus interneta bankas kontus ar "Twitter", un vēlāk uzņēmums varētu pāriet uz debetkartēm, čekiem vai ko citu. Pirms Maska ēras "Twitter" nedaudz jau izmēģināja spēkus šajā sfērā, taču tam trūkst modernu maksājumu sistēmu. Masks arī paziņojis, ka plāno pamatīgi ieguldīt video, norādot, ka zilās apstiprinājuma zīmes abonētājiem sākotnēji varētu tikt dota iespēja publicēt 10 minūšu garus video, pēc tam 42 minūšu video, bet vēlāk pat vairāku stundu garus materiālus. Tiekot apsvērta arī ideja piedāvāt lietotājiem par samaksu nosūtīt ziņas pa tiešo slavenībām, noteikt maksu konkrētu video aplūkošanai un citas idejas.

Reklāmdevēju atbaidīšana

Neskaidrība par vietnes turpmāko attīstību un Maska paša pretrunīgi vērtētie tvīti, piemēram, par uzbrukumu ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vīram, atbaidījuši reklāmdevējus. Daudzi uzņēmumi ir apturējuši reklāmas "Twitter", nevēloties saistīt savus zīmolus ar kaut ko skandalozu. Masks atzina, ka reklāmdevēju novēršanās radījusi milzīgu ieņēmumu kritumu, un īpaši reklāmdevējiem organizētā pasākumā aicināja uzņēmumus turpināt izmantot platformu. Taču Maska rīcība rada iespaidu, ka viņam reklāmdevēji rūp mazāk, nekā, iespējams, vajadzētu, ņemot vērā, ka aptuveni 90% "Twitter" ieņēmumu dod reklāmdevēji.

Šeit der atgādināt, ka "Twitter" ir daudz mazāks nekā tā konkurenti "TikTok", "Facebook", "Instagram" un "YouTube". Reklāmdevēji mierīgi var iztikt bez "Twitter", bet bieži vien izvēlējās šo platformu tādēļ, ka tiem bija labas attiecības ar "Twitter" mārketinga komandu vai pateicoties "Twitter" darbinieku centieniem, taču Masks daudzus no šiem darbiniekiem ir atlaidis, norādījis žurnāls "The Atlantic".

Darbinieku masveida atlaišana

Uzreiz pēc "Twitter" iegādes Masks atlaida visu uzņēmuma direktoru padomi, kļūstot par vienīgo direktoru. 10 dienas vēlāk Masks atlaida pusi no 7500 "Twitter" darbiniekiem, izdarot to ar e-pasta vēstuli, kuru pats neparakstīja. Kļūdas dēļ tika atlaisti arī darbinieki, kas nepieciešami Maska plānu īstenošanai, un "Twitter" tagad cenšas pierunāt viņus atgriezties, ziņoja aģentūra "Bloomberg". Masks arī izbeidzis "Twitter" attālinātā darba politiku, kas Covid-19 pandēmijas laikā kļuva plaši izplatīta šajā uzņēmumā. Atlikušie darbinieki spiesti strādāt haotiskā vidē pastiprinātas slodzes apstākļos.

Veids, kādā tika samazināts darbavietu skaits, un Maska vienaldzīgā attieksme aizskārusi daudzus "Twitter" esošos un nu jau bijušos darbiniekus. Viens no "Twitter" darbiniekiem vietnei "Platformer" norādīja, ka dienā pēc atlaišanas viņi jutušies kā pēc katastrofas. Puse kolēģu bija atlaisti, bet neviens nezināja, kuri tieši. Viņi sūtījuši viens otram ziņas, lai noskaidrotu, kurš ir palicis - kā pēc katastrofas. "Twitter" haosu vēl vairāk padziļinājusi par drošību un privātuma ievērošanu atbildīgu amatpersonu aiziešana pagājušajā nedēļā, kas arī izprovocēja skarbu brīdinājumu no ASV regulatoru puses.

Privātuma aizsardzība un vārda brīvība

"Twitter" haoss ir piesaistījis ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) uzmanību, kas atgādinājusi "Twitter" par apņemšanos ievērot ASV privātuma noteikumus. Arī Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons atgādinājis, ka "Twitter" Eiropā būs jāievēro ES noteikumi, kas ietver Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR) un nākotnē arī topošo Digitālo pakalpojumu regulu. ES ar 450 miljoniem cilvēku ir daudz vairāk potenciālo "Twitter" lietotāju nekā ASV, un ES ir spēkā stingrāki noteikumi, kas aizsargā interneta lietotāju tiesības. Štatu samazināšana un dažādi eksperimenti "Twitter" attīstībā var apgrūtināt šo noteikumu ievērošanu, bet Masks to nevar atļauties.

Pēdējā laikā "Twitter" vērojams ekstrēma satura pieaugums. "Twitter" iekšējais dokuments, kas nonāca ziņu aģentūras "Reuters" rīcībā neilgi pirms Maska "Twitter" pārdošanas darījuma noslēgšanas, liecina, ka pornogrāfija ir viens no ātrāk augošajiem tematiem angliski runājošo aktīvo lietotāju vidū. Tā ir nopietna problēma reklāmdevējiem un nav veselīgas platformas pazīme. Pastāv nopietnas bažas, ka ekstrēms saturs "Twitter" pieaugs un skaļās balsis kļūs vēl skaļākas uz citu viedokļu rēķina. Jautājums ir par to, kam tiks atļauts izmantot šo platformu, lai padarītu savu vēstījumu skaļāku? Ir pamats raizēties, ka Masks šīs privilēģijas nevilšus varētu atdot rasistiem, sazvērestību teoriju piekritējiem un troļļiem, norādījis amerikāņu žurnāls "The Atlantic".

Drīz pēc "Twitter" iegādes Masks paziņoja, ka veidos tvitera satura moderēšanas padomi, lai novērtētu turpmāko politiku attiecībā uz ierakstu publicēšanu un slēgto kontu atjaunošanu. ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks aicinājis Masku nodrošināt, ka cilvēktiesībām ir centrālā loma "Twitter" pārvaldē. Viņš mudinājis Masku aizsargāt vārda brīvību, izvairīties no satura, kas kaitē citu cilvēku tiesībām un privātumam, un nodrošināt, ka tviteris nekūda uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību.

Bažas radījis arī Maska investoru sastāvs. Pēc "Twitter" nonākšanas Maska īpašumā Saūda Arābijas princis Alvalīds bin Talals un viņa uzņēmums "Kingdom Holding Company" kļuvuši par otro lielāko investoru "Twitter". ASV demokrātu senators Kriss Mērfijs aicinājis izvērtēt ārvalstu investorus un to, vai viņiem ir kāda ietekme uz "Twitter" darbību, un arī ASV prezidents Džo Baidens 9.novembrī paziņoja, ka ir vērts papētīt Maska sakarus ar ārvalstīm. Mērfijs žurnālam "Politico" pauda bažas, ka Saūda Arābijas investori var izmantot savu ietekmi "Twitter", lai apspiestu sev nevēlamus viedokļus vai izsekotu savus pretiniekus un kritiķus.

Masks ir sevi pasludinājis par "runas brīvības absolūtistu", bet "The Atlantic" atgādinājis, ka sociālo mediju laikmetā nevienam nav izdevies līdzsvarot gan vārda brīvības, gan patiesi atklātu diskusiju saglabāšanu internetā plašā mērogā. Žurnāls piebildis, ka daudzi, kas ir mēģinājuši un cietuši neveiksmi, bieži izrādījušies principiālāki un saprātīgāki nekā Masks. Vismaz lielākā daļa no viņiem nepārpublicēja sazvērestības teorijas.

Masks ir arī uzņēmumu "Tesla", "SpaceX", "The Boring" un "Neuralink" vadītājs. Tās ir milzīgas kompānijas, kas pārstāv pilnīgi atšķirīgas uzņēmējdarbības līnijas. Maska slodzi šo uzņēmumu vadībā grūti pat iztēloties, un "Twitter" pievienošana šim pulkam to tikai palielinājusi. Tikmēr tvitera lietotāju skaits turpina augt, un, neskatoties uz kritiku un acīmredzamajām problēmām, pastāv iespēja, ka Maskam var izdoties nostādīt "Twitter" uz finansiāli sekmīga ceļa. Jautājums ir tikai par to, vai tas vairs būs tas tviteris, ko mēs pazīstam?

Avoti: AFP, CNN, DPA, "Platformer", "The Atlantic", "Politico".