Speciālisti brīdina par katastrofāliem plūdiem Latvijā (+VIDEO)

Zaudējumi laika posmā līdz 2050.gadam atsevišķos gados var sasniegt 8% no IKP.

Latvijā novērots gaisa temperatūras pieaugums, kā arī citu hidrometeoroloģisko parametru mainība, t. sk. upju pali ne tikai pavasarī, bet arī ziemā, intensīvi nokrišņi pēc ilgstoša sausuma perioda un citas ekstrēmas klimatiskās parādības, kas rada izaicinājumus tautsaimniecības jomām un sabiedrībai kopumā.

Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Kristīne Petrovska kopā ar vecāko pētnieci Velgu Ozoliņu iepazīstināja ar pētījuma "Dabas katastrofu ietekmes simulācija uz Latvijas ekonomiku un apdrošināšanas sektoru" galvenajiem secinājumiem, norādot, ka atkarībā no dabas katastrofu intensitātes simulētie dabas katastrofu radītie zaudējumi laika posmā no 2023. līdz 2050.gadam atsevišķos gados var sasniegt 8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinot IKP pieauguma tempu par 1.5 procentu punktiem attiecīgajā gadā.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (Plūdu direktīvas) prasībām Latvijā ir izstrādātas plūdu kartes, kas ietver plašu informāciju par applūšanas riskiem un draudiem. Kartes izstrādātas, izmantojot HEC-Ras modeli, un tajās ietverta informācija par applūstošajām teritorijām pavasara un jūras vējuzplūdu gadījumos, apdraudēto infrastruktūru, ēkām un iedzīvotājiem. Modelēti arī nākotnes scenāriji klimata pārmaiņu ietekmē.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētījumā arī secināts, ka viena vai vairākas dabas katastrofas, kas norisinājušās neilgi cita pēc citas, var izraisīt nozīmīgu apdrošinātāju pašu kapitāla samazinājumu. Ir būtiski pastāvīgi nodrošināt augstāku pašu kapitāla līmeni un monitorēt tā noturību pret potenciālajiem fizisko klimata risku iestāšanās gadījumiem.

Pētījumā secināts, ka vislielākā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības attīstību gaidāma situācijā, kad būtiski samazinās apdrošināto īpašumu daļa. Dabas katastrofu gaidāmā negatīvā ietekme uz tautsaimniecības un apdrošināšanas nozares attīstību ir mazāka, ja tiek veikti pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, vai ir izstrādāta atbilstoša apdrošināšanas shēma.