Aptaujā noskaidrots, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju šķiro atkritumus

Latvijā atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju, liecina AS "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu kompānijas "SKDS" veiktā aptauja, kuru ceturtdien ikgadējā konferencē "Latvija - valsts bez atkritumiem" prezentēja "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

Salīdzinājumam 2020.gadā atkritumus šķiroja 60% Latvijas iedzīvotāju, 2018.gadā - 56%, 2016.gadā - 45%, 2014.gadā - 36%, bet 2011.gadā atkritumus Latvijā šķiroja 36% iedzīvotāju.

Aptaujas dati rāda, ka vislielākais procents atkritumus šķirojošu iedzīvotāju dzīvo Zemgalē (88%), kam seko Vidzeme (81%), Kurzeme (79%) un Latgale (75%). Rīgā atkritumus šķiro 76% iedzīvotāju, un Rīgā šķirotāju skaits audzis visstraujāk. Salīdzinājumam 2018.gadā tikai 45% rīdzinieku norādīja, ka šķiro atkritumus.

Taujāti par iemesliem, kādēļ atkritumi netiek šķiroti, 51% aptaujas respondentu norādījuši, ka tuvumā nav pieejami attiecīgie konteineri, 35% respondentiem ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet, 30% respondentu pauž, ka atkritumu šķirošana rada neērtības, bet vēl 13% nav saprotams iemesls, kādēļ atkritumi jāšķiro.

No tiem, kas atkritumus Latvijā nešķiro, 59% norādījuši, ka sāktu šķirot, ja dzīvesvietas tuvumā būtu atkritumu šķirošanas konteineri.

Tikmēr visbiežāk šķirotie atkritumi Latvijā ir stikla pudeles un burkas (ko šķiro 87% respondentu), plastmasas PET pudeles (81%), baterijas (69%), kā arī papīrs un kartons (67%). Vismazāk Latvijas iedzīvotāji šķiro nevajadzīgo tekstilu (19%), nolietotās riepas (29%) un bioloģiskos atkritumus (29%).

Vaicāti par motivāciju šķirot atkritumus, 75% respondentu norādījuši, ka viņus motivē rūpes par vidi, kamēr 49% norāda, ka motivējoša ir attiecīgo konteineru atrašanās tuvu dzīvesvietai. Tāpat respondenti norādījuši, ka viņus motivē iespēja ietaupīt uz šķiroto atkritumu izvešanu (41%), apsaimniekotāja piedāvājumi (22%), akcijas kampaņas (8%) un citi iemesli (10%).

Aptaujas dati arī rāda, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par atkritumu atkritumu apjoma samazināšanu atbildīgs ir ikviens iedzīvotājs, savukārt 42% iedzīvotāju par atbildīgajiem uzskata produktu un iepakojumu ražotājus. Vēl 39% aptaujāto uzskata, ka par atkritumu samazināšanu atbildīgs ir atkritumu apsaimniekotājs.

Līdztekus 31% respondentu norādījuši, ka par atkritumu samazināšanu atbildīgi ir tirgotāji, 29% - nozares ministrijas un vides iestādes, 26% - pašvaldības, 19% - namu apsaimniekotāji, bet 4% respondentu pauduši, ka par atkritumu samazināšanu atbildīga ir Saeima.

Lielākā daļa respondentu jeb 62% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā cenšas samazināt pašu radīto atkritumu daudzumu. 2020.gadā to darīja 54% aptaujāto.

Aptaujā secināts, ka starp populārākajām darbībām atkritumu samazināšanai ir iepakojumu šķirošana, ko veic 61% aptaujāto, nevajadzīgo lietu ziedošana un atdošana - 47%, kā arī izvairīšanās no impulsīviem un neplānotiem pirkumiem - 36%.

Starp mazāk populārajām darbībām ir bezatkritumu dzīvesveida ievērošana (4%), preču iegāde tikai pārstrādājamos iepakojumos (9%) veco lietu pārveidošana jaunās (16%) un nevajadzīgo lietu pārdošana (16%).

Aptauju veidoja "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "SKDS", aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Jau ziņots, ka ceturtdien notika ikgadējā konference "Latvija - valsts bez atkritumiem", kurā tika diskutēts par to, kā Latvijai virzīties uz zaļāku ekonomiku, ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību un saudzīgāku resursu izmantošanu, tostarp Latvijas energoneatkarības veicināšanai.