Talantīga Amanda Ziemele sagatavojusi pārsteigumu Venēcijas biennālei (+VIDEO)

Izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā.

18. aprīlī plkst. 12.30 tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. Starptautiskajā mākslas izstādē – mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija “O day and night, but this is wondrous strange… and therefore as a stranger give it welcome”.

To organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “Indie”. Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības “Kestner Gesellschaft” (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle (ĒTER).

Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīga veidā Amanda Ziemele (1990) pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu, piejaucējot telpu, atdzīvinot dimensijas, ļaujot mums, skatītājiem, attīstīt savu polifoniskas telpas romantiku. “Gribētos, lai, ienākot paviljonā, rodas tāds kā neliels apmulsums. Lai skatītājs ar šejienes būtnēm sastaptos iepriekš nepieredzētā veidā. (..) Mans nolūks ir mazliet nojaukt pēdas, jo šeit viss pastāv arī pats savās attiecībās. Es vēlētos, lai skatītāji drīzāk uz mirkli apstātos un ienirtu nepieredzētajā situācijā,” par ekspozīcijas ieceri stāsta Amanda Ziemele.

Paviljona klusais naratīvs ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele “Plakanzeme. Tas ir izdomāts stāsts vairākās dimensijās” (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Sekojot pavedienam, ko Abots patapinājis no Šekspīra (“O day and night, but this is wondrous strange... And therefore as a stranger give it welcome”), Amanda Ziemele rada apdraudētu mikrokosmu, kas mūs ieskauj savā bezierunu viesmīlībā.

Amandas Ziemeles ekspozīcija ir atbrīvojoša: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kur valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un to veido izkaisītas, brūkošās struktūrās sakārtotas astoņas haptiskās formas.

“Pretojoties gravitācijai, formas levitē – vienlaikus ar prieku un bezcerību. Tā ir Amandas versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība.” Tā ekspozīcijas kurators Adams Budaks.

Amanda Ziemele ir unikāla gleznotāja Latvijas mūsdienu mākslas ainā, kuru nav vienkārši, patiesībā pat neiespējami ievietot kādas tradīcijas vai virziena rāmējumā.

“Amandas žestiem raksturīga negaidītība un izaicinājums – taču ne šokējošs, drīzāk tāds, kas spēj savu skatītāju, pašam negaidot, katapultēt kaut kur, no kurienes paveras no ierastās atšķirīga aina. Un no šī skatpunkta raugoties, tiek dota iespēja saprast, ka dzīvot palīdz spēja pieņemt, priecāties un akceptēt,” saka paviljona komisāre Daiga Rudzāte. “Mēs augstu vērtējam Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un profesionālo ekspertu žūrijas dāvāto uzticību, izvēloties Latvijas paviljonā 60. Venēcijas mākslas biennālē reprezentēt tieši Amandas Ziemeles mākslu un tās daudzslāņaino piesātinātību.”

Amandas Ziemeles ekspozīciju Venēcijā papildinās Agneses Krivades veidotais izdevums, kas sarunu un eseju formātā izvērš ekspozīcijas idejisko ieceri.

“Mēs patiesi varam lepoties, ka mūsu valsts ir pārstāvēta vietā, kur atkal un atkal pārliecināties par laikmetīgās mākslas daudzveidību, atklāt jaunus māksliniekus un novērtēt viņu talantu. Laikmetīgā māksla ir arī mūsu valsts vērtība. Arī tai ir īpaša vieta mākslas pasaules kartē. Esam pagodināti, ka starptautiskā kontekstā mūsu mākslinieku sniegumu redz un novērtē kuratori, mākslas kolekcionāri un institūciju pārstāvji. Es pateicos visai Venēcijas mākslas biennāles komandai – māksliniecei Amandai Ziemelei, izstādes kuratoram Adamam Budakam, kultūras projektu aģentūrai “Indie” un visiem pārējiem, kas iesaistīti ekspozīcijas izveidē," norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Kultūrai ir būtiska loma Latvijas ārējās komunikācijas un valsts tēla stratēģijas #MissionLatvia kontekstā. To apliecina arī LIAA 2023. gadā veiktais pētījums, kurā 19% respondentu 10 mērķa valstīs norādīja, ka Latvija primāri asociējas ar kultūru. Esam pārliecināti, ka dalība Venēcijas biennālē spēs celt Latvijas starptautisko reputāciju un kāpinās mūsu valsts kultūras eksporta potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

"Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra priecājas atbalstīt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē. Šis pasākums ne tikai kalpo kā platforma mūsu valsts māksliniekiem, bet arī kā iespēja iepazīt Rīgu no jauna skatupunkta. Mākslas biennāle ne vien izceļ mūsu kultūras bagātības, bet arī rada iespēju iepazīties ar Rīgas neierastajām dimensijām caur mākslinieces darbiem. Aicinājums satikt Rīgu Venēcijā ir iespēja radīt vēlmi un interesi apmeklēt Rīgu un iepazīties ar tās kultūras un mākslas ainavu kopumā,” sacīja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.