Politologs: Kariņa lidojumu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija

Bijušā Ministru prezidenta, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) avioreisu skandālā reālākais iznākums būtu viņa demisija, taču tam vajadzēja notikt jau laicīgi, un tādā gadījumā "Jaunā vienotība" (JV) tagad būtu daudz labākā pozīcijā, intervijā Latvijas Radio sacīja politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.

Viņš skatījumā minētais skandāls līdz šķietamai kulminācijai ir nonācis jau vairākkārt, dodot iespēju JV to atrisināt, taču politiskais spēks to nav izdarījis. Patlaban visa atbildības nasta šajā lietā ir uzticēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kurai jāizšķiras, vai prasīt Kariņa demisiju vai pateikt, ka viss ir kārtībā un ļaut turpināt viņam strādāt. Otrajā gadījumā Siliņa uzņemtos līdzatbildību par Kariņa rīcību, kas politiski nebūtu visai tālredzīgi, līdz ar to Rajevskis paredz, ka, visticamāk, Kariņam nāksies demisionēt.

"Atklāti sakot, jau no skandāla sākuma man likās, ka reālākais scenārijs, lai aizvērtu skandālu, lai to noņemtu no valdības dienaskārtības un lai tas neaizēnotu valdības darbakārtību, bija [Kariņa] demisija. Tikai ir dažādi veidi - vai to paprasa premjers vai pats cilvēks atvainojas un demisionē. Ja jau decembrī tas būtu noticis, mēs tagad redzētu pilnīgi savādākus reitingus, pilnīgi citādu bildi, skatoties uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām," uzskata eksperts.

Viņš atzina, ka JV tēlu ir grāvusi arī iespējamo aplokšņu algu skandāls, un abas šīs problēmas ir jāatrisina, pretējā gadījumā valdībai strādāt būs teju neiespējami un premjere ne par ko nevarēs runāt, jo agri vai vēlu žurnālisti viņai pajautās kādu no šiem jūtīgajiem jautājumiem.

Vienlaikus gan politologs uzsvēra, ka valdības stabilitāti pašreizējā situācija īpaši neietekmē, jo tur izšķirošu lomu spēlē balsu skaits parlamentā, proti, kamēr darbojas vienošanās starp valdošās koalīcijas partneriem un tiem ir vairākums Saeimā, tikmēr tā ir "Vienotības" iekšēja problēma.

"Tā var, protams, zināmā mērā starot uz valdības stabilitāti, bet tieši caur "Vienotības" pašas iekšējām problēmām," skaidroja Rajevskis, piebilstot, ka koalīcijas partneriem - Zaļo un zemnieku savienībai un "Progresīvajiem" - patiesībā ir pilnīgi vienalga, kas sēž JV ministru krēslos, kamēr vien viņi paši ir valdībā.

Politologs arī prognozēja, ka Kariņa izredzes tikt ievēlētam EP ir ļoti zemas, jo tur no JV saraksta vislabāko sniegumu uzrādīšot pašreizējais eirokomisārs Valdis Dombrovskis (JV), un, ja JV tiks vēl pie kāda mandāta, tad tas, visticamāk, būšot Sandrai Kalnietei (JV).

Kā ziņots, šodien plānota Ministru prezidentes Siliņas tikšanās ar bijušo premjeru, pašreizējo ārlietu ministru Kariņu par situāciju saistībā ar privāto avioreisu skandālu.

Kuluāros tiek pieļauta visai liela iespēja, ka saistībā ar lidojumu lietu Kariņš varētu nepalikt ārlietu ministra amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tomēr, ja Kariņš ministra amatu atstās, tad vēl neesot zināms, kad tieši viņam varētu nākties to darīt.

Siliņas un Kariņa tikšanās laikā pēc būtības varētu tikt pārrunāta pašreizējā situācija saistībā ar lidojumu lietu.

Aģentūras LETA uzrunātie daži "Vienotības" valdes locekļi paļaujas uz Ministru prezidentes Siliņas redzējumu par Kariņa turpmāko darbību ārlietu ministra amatā.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Kariņa komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Reizē secināts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi. No 2021. līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai šādi iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar ES segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.