Latvijas izgudrotāji piedāvājuši vairākus daudzsološus enerģijas risinājumus

Atbalstu saņēma 30 prototipu autori katrs līdz 15 tūkstošiem eiro.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas “Prototech” atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums.

“Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem”, saka A. Berdņikovs.

“Prototech” programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. “Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem,” piebilst A. Berdņikovs.

Strādā pie efektīvākiem saules paneļiem un siltuma izmešu izmantošanas

Latvijas firmai bija ideja par saules paneļu dzesēšanu, lai palielinātu to elektrības ražošanas efektivitāti, palēninātu degradāciju un izmantotu siltuma izmešus no paneļiem siltā ūdens sagatavošanai un apkurei. Lai no idejas nonāktu līdz prototipam, komanda nolēma pieteikties “Prototech” atbalsta programmā.

“Mūsu iecere bija radīt strādājošu prototipu, kas praksē pierādītu teorētiskos pieņēmumus. Programmas gaitā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku palīdzību izstrādājām prototipu un veicām testa mērījumus. Uz to pamata var sākt prototipa pārbaudi reālos apstākļos, lai iegūtu datus, kuri būtu noderīgi tālākai produkta komercializācijai,” teic firmas izpilddirektore Sandra Bukane.

Jau martā uz uzņēmuma ēkas jumta ir plānots uzstādīt gan jauno prototipu, gan saules paneļus, kas nav aprīkoti ar dzesēšanas sistēmu, lai veiktu abu tehnoloģiju salīdzinājumu. “Aktuālie dati ir ļoti būtisks faktors, lai tālāk komercializētu kopējo sistēmas risinājumu,” uzsver S. Bukane.

Viņa saskata lielu potenciālu kapilāru tehnoloģijai ne tikai ēku apkures un dzesēšanas jomā – kapilārie siltummaiņi ir izmantojami arī siltumnīcās, kā arī citu procesu apkurei un dzesēšanai un siltuma izmešu savākšanai. “Eiropas Savienībā notiek virzība uz zemas temperatūras apkures risinājumu ieviešanu un siltumsūkņu plašāku izmantošanu ne tikai individuālo māju segmentā, bet arī centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. Tāpat šobrīd ir aktualizējusies tēma par dažāda veida siltuma izmešu savākšanu un izmantošanu. Mūsu risinājums labi iekļaujas šajā aktualitātē, un aptver arī saules paneļu elektrības ražošanas efektivitātes paaugstināšanas un to lēnākas degradācijas aspektus,” piebilst S. Bukane.

Soli tuvāk enerģētiskajai neatkarībai

Citas firmas attīstītā koksnes gāzes ģeneratora prototipa līdzautors Mārtiņš Velmeris stāsta, ka šobrīd lielākā daļa šķeldas tiek vienkārši sadedzināta, iegūstot tikai siltumenerģiju. Taču viņš ir pārliecināts, ka šķeldu var izmantot lietderīgāk – koģenerācijas veidā. Tāpēc viņam kopā ar komandu jau sen bija ideja par šķeldas izmantošanu gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas iegūšanai. Tā aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kam sekoja energokrīze ar dabas gāzes cenu pieaugumu un apgādes izaicinājumiem. “Mēs nejauši avīzē izlasījām par “Prototech” programmu un nolēmām ķerties pie lietas,” vietnei labsoflatvia.lv saka M. Velmeris.

Sākotnēji komanda cerēja uzbūvēt iekārtu, kas rada gan elektroenerģiju, gan siltumenerģiju. Taču procesa gaitā tapa skaidrs, ka, lai līdz tam nonāktu, nepieciešamas daudz lielāks finansējums nekā pieejams šajā programmā. Tāpēc tika izstrādāts iekārtas prototips, kas ļauj turpināt iesākto un meklēt finansējumu tālākajiem soļiem.

No idejas pie pirmā prototipa

Vel vienai komandai jau kādu laiku bija ideja par risinājumu enerģijas ražošanai. Apsverot idejas par efektīvāko praktisko pielietojumu, viņi nonāca pie secinājuma, ka vislabāk šo tehnoloģiju būtu integrēt alternatīva elektroenerģijas ģeneratora formā. Komandas dibinātāja Olga Bogdanova skaidro, ka potenciālais produkts ir ūdeņraža ģenerators, kura darbībai ir nepieciešams alumīnijs un sārmains ūdens. Ķīmiskas reakcijas rezultātā reaktorā veidojas ūdeņradis, kas tiek uzkrāts un pārveidots elektrībā. Kā papildprodukts reakcijā izdalās arī siltums. “Mūsu komanda saskatīja lielu potenciālu šai idejai, tāpēc, kad pamanījām informāciju par “Prototech” programmu, uzreiz aizpildījām pieteikumu,” saka O. Bogdanova.

Dalība programmā noslēdzās ne tikai ar strādājošu iekārtas prototipu, bet arī ideju ģeneratora darbībā izmantot otrreiz pārstrādātu alumīniju no dzērienu skārdenēm. “Lielākais ieguvums – no idejas mūsu prātos esam pārgājuši uz reālu darbību. Saņemtais atbalsts bija liels grūdiens un pamudinājums,” vērtē O. Bogdanova. Komandas tālākie uzdevumi ir turpināt attīstīt tehnoloģiju, lai to varētu ieviest ražošanā un ekspluatācijā. Uzņēmums aktīvi strādā pie investoru piesaistes, lai nodrošinātu nepieciešamo finansiālo atbalstu un resursus projekta turpmākai attīstībai un komercializācijai.

Veicina jaunu biznesa ideju attīstību

Prototipēšanas atbalsta programmā “Prototech” bija divi uzsaukumi. Pirmajā tika saņemti 29 pieteikumi, bet otrajā – 77. Kopumā atbalstu saņēma 30 prototipu autori katrs līdz 15 tūkstošiem eiro.

Tehnoloģiju biznesa centra mērķis ir sniegt atbalstu jaunajiem potenciālajiem uzņēmējiem, lai veicinātu biznesa ideju attīstību. Sadarbībā ar augstskolām centrs sniedz atbalstu pētniecībai, ideju attīstībai, prototipēšanai un Latvijas zinātnes sasniegumu pārvēršanai konkurētspējīgos uzņēmējdarbības projektos.

Tehnoloģiju biznesa centrs īsteno ne vien “Prototech”, bet arī programmu “Inovāciju akadēmija”, kurā atbalstīti vairāk kā 100 ideju autori. Tehnoloģiju biznesa centru finansē Norvēģijas finanšu instruments.

Finansējums līdzšinējā programmā ir izsmelts, bet Tehnoloģiju biznesa centrs šobrīd pārtop par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju pārstāvniecību Rīgā. Jau šī gada martā tiek plānots uzsaukums biznesa inkubācijas programmā, kurā paredzēts arī atbalsts prototipu izstrādei.

Prototipēšanas atbalsta programma “Prototech” tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas zinātnes universitātēm un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra un Norvēģijas finanšu instrumenta Latvijā atbalstu.