Alkohola patēriņš pērn Latvijā sarucis par 3,2%

Absolūtā alkohola patēriņš 2023.gadā Latvijā samazinājies par 3,2%, pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA).

LANA aprēķina veidošanā izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu vecumā no 15 gadiem 2022.gadā un 2023.gadā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati par alkohola apriti 2022. un 2023.gadā.

LANA aprēķini lecina, ka Latvijas pierobežā pārdoto alkoholisko dzērienu apjomu atsevišķi neatdalot no Latvijas iedzīvotāju kopējā patēriņa, 2023.gadā iegādātais alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies līdz 12,58 litriem uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 2022.gadā reģistrētajiem 13,05 litriem. Ņemot vērā LANA pieejamos datus, aptuveni 12% tīrā alkohola pārdots Igaunijas un Lietuvas pierobežā.

Atrēķinot pierobežas tirdzniecību no kopējā patēriņa, Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš 2022.gadā bija 11,49 litri uz iedzīvotāju, savukārt 2023.gadā patēriņa īpatsvars pierobežā pēc LANA aplēsēm palika nemainīgs, tādējādi Latvijas iekšējais patēriņš pērn bija apmēram 11,07 litri uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

"Alkohola patēriņa samazināšanās Latvijā 2023.gadā atkārtoti apliecina, ka patēriņš mainās neatkarīgi no jaunu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu ieviešanas," komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols, piebilstot, ka, kamēr Saeimā tiek virzīti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā kopumā samazinājies.

Viņš arī pieļauj, ka pagājušajā gadā lielāku ietekmi uz patēriņa samazinājumu atstājusi augstā inflācija un EURIBOR likmes kāpums, kas būtiski samazināja iedzīvotāju pirktspēju. "Turklāt Eiropas valstu pieredzes pētījumā secināts, ka regulējuma politika, kas vērsta uz sabiedrības kopējā alkohola patēriņa samazināšanu, nav saistīta ar pārmērīga patēriņa uzvedības maiņu," uzsver Vītols.

Vienlaikus LANA izpilddirektors norāda, ka, apzinoties šo likumsakarību, ierobežojumu ieviešanas gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt to efektivitātes mērīšanas kritērijus, jo kritēriju trūkums patlaban liedz iespēju paredzēt, vai un kā ierobežojumi varētu ietekmēt pārmērīgu alkohola patēriņu sabiedrībā.

"Pašreizējos apstākļos spējam paredzēt tikai nevēlamās sekas uz valsts ekonomiku. Lai veidotu atbildīgu alkohola lietošanas kultūru, jāvadās pēc datiem, nevis pieņēmumiem," komentē Vītols.