Mājokļu pieejamība Baltijā pērnā gada noslēgumā mazliet uzlabojās

Mājokļu pieejamība Baltijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī nedaudz uzlabojās, informē "Swedbank" pārstāvji.

Tostarp Rīgā mājokļu pieejamības indekss (MPI) sasniedza 147,6 punktus. Šāda vērtība nozīmē, ka mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus gan Tallinā, gan arī Viļņā indekss saglabājās zem 100 punktu atzīmes, veidojot attiecīgi 88,7 un 89,3 punktus.

"Swedbank" informē, ka pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. MPI palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu. Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās, tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami.

Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000.gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs, prognozē "Swedbank".

Tirgus aktivitāte ceturtajā ceturksnī mazliet saruka teju visos segmentos salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni 2022.gadā darījumu skaits pieauga tikai padomju sērijveida projektu segmentā. Rezervāciju skaits pirmreizējā tirgū arvien saglabājās zems.

Mājokļu attīstītāji gaida tirgus aktivitātes atgūšanās sākšanos tad, kad potenciālie pircēji redzēs stabilu samazinājumu EURIBOR likmēs. Taču jāņem vērā, ka 2023.gadā teju 60% darījumu otrreizējā tirgū un vairāk nekā piektdaļa pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā notika bez hipotekārā kredīta palīdzības.

Pēc bankā minētā, tas nozīmē, ka, papildu augstajām procentu likmēm lēnajai tirgus aktivitātei bija arī citi iemesli, piemēram, ģeopolitiskais fons un Latvijas ekonomikas vārgā attīstība. Tirgus aktivitāti bremzē arī jaunais hipotekāro kredītņēmēju atbalsts, kas ir spēkā no šā gada janvāra. Mājsaimniecības ar esošu hipotekāro kredītu, kas atbalstu saņem, visdrīzāk nesteigsies ar jauna mājokļa iegādi, jo jaunie kredīti atbalstam nekvalificēsies.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena Rīgā pērn kopumā un arī gada pēdējā ceturksnī bija zem 2022.gada līmeņa. Vidējās cenas samazinājumu noteica sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde. Salīdzinot ar 2023.gada trešo ceturksni, gada nogalē bija novērojams cenu pieaugums visos segmentos.

Pirmreizējā tirgus dzīvokļu cenas saglabājās augstas, taču pieauguma tempi sabremzējās. Īpašumu attīstītāju finansiālā situācija lielākoties saglabājas stabila, savukārt būvniecības izmaksas, lai gan lēnāk nekā iepriekš, bet turpina augt. Attiecīgi būtisks cenu kritums jaunuzceltajiem dzīvokļiem nav gaidāms, prognozē "Swedbank".