Latvijas iedzīvotāji labprātāk sniedz finansiālu palīdzību nekā kaimiņvalstu Baltijas valstīs.
Trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju regulāri sniedz finansiālu palīdzību saviem ģimenes locekļiem, draugiem vai paziņām, taču salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieaudzis to cilvēku skaits, kas to nevar darīt līdzšinējā apmērā, liecina Baltijas iedzīvotāju aptauja 2023. un 2024.gada janvārī.
Latvijā tuviniekus finansiāli atbalsta 32% un dara to tādā pašā apjomā kā pirms gada. Šī iedzīvotāju daļa Latvijā ir lielāka nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā regulāru atbalstu tuviniekiem sniedz 26%, bet Igaunijā - 18%. Vēl lielākā apjomā nekā līdz šim tuviniekus ir spējīgi atbalstīt 4% respondentu Latvijā (Lietuvā - 2%, Igaunijā - 1%).
Visbiežāk tuviniekiem finansiālu atbalstu sniedz iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem, Pierīgas iedzīvotāji un tie, kas ikdienā strādā kā vadītāji un kvalificēti speciālisti.
"No Baltijas valstīm tieši Latvijas iedzīvotāji saviem tuviniekiem visbiežāk sniedz finansiālu atbalstu, un aptaujas dati šo tendenci apliecina jau otro gadu pēc kārtas. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs kopumā iedzīvotāju uzkrājumi ir lielāki nekā drošības spilvenu apjomi Latvijā, tāpēc finansiāls atbalsts ikdienā ir mazāk nepieciešams. Datos redzams, ka visbiežāk saviem tuviniekiem palīdz tie iedzīvotāji, kuri jau ir nostabilizējušies darba tirgū, tāpēc var atļauties atbalstīt arī savus pieaugušos bērnus un vecākus," skaidro eksperte Agnese Zvaigznīte.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits (22% salīdzinot ar 19% pirms gada), kas ekonomisko apstākļu dēļ nevar atbalstīt savus tuviniekus tādā pašā apjomā kā līdz šim. Savukārt aptuveni katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs šobrīd nevar finansiāli palīdzēt tuvākajiem, jo atbalstu saņem pats - tā norāda 9% Latvijā, 8% Lietuvā un 15% Igaunijā. Visbiežāk finansiālu atbalstu no tuviniekiem Latvijā saņem studenti (28%) un bezdarbnieki, kuri ir darba meklējumos (23%). Salīdzinoši liela iedzīvotāju daļa nesniedz finansiālu atbalstu nevienam - šādi atbildējuši 15% Latvijā, 17% Igaunijā un 23% Lietuvā. Savukārt 15% Latvijā, 20% Lietuvā un 22% Igaunijā norāda, ka tuvinieku lokā nav neviena, kam šobrīd nepieciešams finansiāls atbalsts.
Visaugstāko apdraudējumu Latvijas kiberfrontē rada Krievijas specdienestu vadītās kibergrupas, tomēr arī Ķīnas kibervienības ir sākušas izrādīt manāmu interesi par Latviju, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.
Lielākos ...
Vācijas nacionālās lidsabiedrības "Lufthansa" stjuarti trešdien turpina divu dienu streiku, kura dēļ atcelti apmēram 1000 reisu.
Otrdien streiks notika Frankfurtes lidostā, kur tika atcelti aptuveni 600 lidojumu, bet trešdien tas turpināsies Minhenes li...
Komentāri