Rasima: Visai mediju telpai jāvirzās uz informācijas sniegšanu latviešu valodā

Gan sabiedriskajiem medijiem, gan visai Latvijas mediju telpai kopumā jāvirzās uz informācijas sniegšanu latviešu valodā, stiprinot satura pieejamību valsts valodā, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P).

Iepriekš marta sākumā šo jautājumu aktualizēja Sanita Upleja-Jegermane kopā ar paziņojumu par atkāpšanos no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles amata. Upleja-Jegermane norādīja, ka SEPLP un sabiedriskajiem medijiem ir iespējams pieņemt lēmumu un sagatavoties pārmaiņām, lai 2026.gadā izbeigtu divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšanu.

Rasima pastāstīja, ka Valsts prezidents informējis par plānu pēc kāda laika kopā aicināt atbildīgos politiķus no Saeimas, pārstāvjus no SEPLP un mediju jomas, lai pārrunātu kādus no sabiedrībā aktualizētiem mediju politikas un saistītos jautājumus.

Politiķe Rinkēvičam pavēstījusi, ka trešdien Mediju politikas apakškomisijas sēdē plānots pārrunāt SEPLP turpmākās darbības nodrošināšanu.

Aģentūrai LETA politiķe vērsa uzmanību politikas zinātnes doktora Mārtiņa Hirša prezentētajā pētījumā secinātajam, ka Krievijas televīzijas kanālu aizliegums neesot īpaši veicinājis attiecīgās auditorijas pāriešanu uz Latvijas mediju patēriņu. Tā vietā Krievijas televīziju līdzšinējie skatītāji vairāk esot pārgājuši uz informācijas iegūšanu sociālajos tīklos, norādīja politiķe, apstiprinoši atbildot, ka, tajā skaitā, sekojot Kremlim izdevīgai informācijai, kas tiek publicēta sociālajos tīklos.

Šī pētījuma kontekstā Rasima vērtē, ka pārāk strauja rīcība "varbūt nebūtu gudrākais" lēmums, un kā risinājumu redz sabiedrisko mediju krievu valodā raidošajā Latvijas Radio 4 un LSM portāla krievu valodas sadaļā pakāpeniski aizvien vairāk iepludināt informāciju latviešu valodā, lai ar laiku nonāktu pie tā, ka gan sabiedriskie, gan komercmediji informāciju sniegtu latviešu valodā, skaidro Cilvēktiesību komisijas vadītāja.

Cilvēktiesību komisijas vadītāja atbalsta to, ka Nacionālās drošības koncepcijā noteiktais ir jāpilda, reizē svarīgi, vai virzība uz atteikšanos no krievu valodas notiek plānveidīgi, vai arī ir vēlme "kā ar nazi" nogriezt krievu valodas izmantošanu. Tāpēc politiķe pašlaik atturējās minēt konkrētu laiku, kad informācija pamatā būtu tikai vai gandrīz tikai latviešu valodā.

Viens no risinājumiem būtu krievu valodas sabalansēšana ar citu mazākumtautību valodu izmantošanu, tādējādi samazinot krievu valodas izmantošanas apjomu, skaidroja Rasima.

Kā ziņots, Saeimas pieņemtajā Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka, ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026.gada 1.janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās.

Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt, teikts koncepcijā.