VDD: turpmāka «Rail Baltica» izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Sankciju efektivitāti joprojām negatīvi ietekmēs iespēja apiet formāli izpildāmas prasības, manipulējot ar informāciju par faktiski īstenotajiem vai plānotajiem biznesa darījumiem trešo valstu jurisdikcijās. Gan sankciju ievērošanu uzraugošajām institūcijām, gan pašiem uzņēmumiem ir svarīgi kritiski vērtēt darījumus ar sadarbības partneriem trešajās valstīs.

VDD vērtējumā Latvijas ekonomiskās drošības interesēs ir svarīgi turpināt pastiprināt ierobežojumus pret Krieviju un Baltkrieviju, īstenojot vienotu ES ārējo ekonomisko un sankciju politiku. Turklāt sankciju efektivitātes nodrošināšanai būtiska ir vienotas prakses īstenošana sankciju piemērošanā un uzraudzībā ES dalībvalstīs. Tāpat būtiski pastiprināt individuālās sankcijas pret personām un uzņēmumiem trešajās valstīs, kuri iesaistīti sankciju apiešanā, norāda VDD.

Transporta nozarē arī šogad prognozējama atsevišķu uzņēmēju ieinteresētība turpināt sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju, tajā skaitā meklējot iespējas ES noteikto sankciju apiešanai.

Tāpat īpaša uzmanība uzraugošajām institūcijām būs jāpievērš transporta nozares pārstāvju sadarbībai ar uzņēmumiem trešajās valstīs, kuras pret Krieviju un Baltkrieviju nav noteikušas ierobežojošus pasākumus. Aiz šādas sadarbības var tikt slēpta sankciju apiešana, izmantojot trešo valstu uzņēmumus par starpniekiem.

ES sankciju apjoma pret Krieviju un Baltkrieviju bezprecedenta pieaugums aizvadītajā gadā Latvijas atbildīgajām institūcijām radīja izaicinājumus, kas saistīti ar papildu personālresursu un specifisku zināšanu nepieciešamību sankciju izpildei un ievērošanas uzraudzībai.

Kā teikts VDD pārskatā, šādi apstākļi var negatīvi ietekmēt sankciju īstenošanas efektivitāti, tādēļ ir būtiski regulāri pilnveidot sankciju ievērošanas uzraudzības procesus, koncentrējot resursus svarīgāko funkciju izpildei.

Atsevišķi negodprātīgi Latvijas uzņēmēji pērn turpināja manipulatīvas darbības ar mērķi apiet ES noteiktās sektorālās sankcijas, viltojot sankciju režīma prasībām atbilstošus pavaddokumentus un sankciju uzraudzībā iesaistītajām institūcijām sniedzot nepatiesu informāciju par transportētajām precēm, to sastāvu, izcelsmi vai galamērķi, norāda VDD.

Tāpat VDD konstatējis atsevišķus gadījumus, kad, slēpjot nodomu pārkāpt sankcijas, darījuma shēmās kā starpnieki tika izmantoti citās valstīs bāzēti uzņēmumi, kas pildīja formāla pircēja vai pārdevēja funkciju.

Vienlaikus transporta un maksājuma plūsmas šajos gadījumos tika organizētas pa atšķirīgiem, dažkārt pat ekonomiski neloģiskiem maršrutiem.

VDD pagājušajā gadā sācis 17 kriminālprocesus par Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju vai, atsevišķos gadījumos, Baltkrieviju iespējamu pārkāpšanu.

Piecos kriminālprocesos aizdomās turētās personas tika atzītas par vainīgām starptautisko sankciju pārkāpšanā.

Divi no šiem kriminālprocesiem bija saistīti tieši ar ES noteikto eksporta vai importa ierobežojumu pārkāpšanu. Iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem tika piemērota ar noziedzīgo nodarījumu saistīto finanšu līdzekļu konfiskācija, savukārt noziedzīgajās darbībās iesaistītajām fiziskajām personām - naudas sodi.

Valsts labā atsavināto finanšu līdzekļu apjoms VDD izmeklētajos sankciju pārkāpšanas gadījumos pērn sasniedza aptuveni pusmiljonu eiro.

VDD prognozē, ka enerģētikas jomā šogad izaicinājumus sagādās pēdējie sagatavošanās darbi pirms 2025.gada sākumā plānotās Baltijas valstu atdalīšanās no padomju laikā izveidotā elektroapgādes loka BRELL.