Patēriņa cenu inflācija Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām eirozonā!

Ar inflāciju saistītie izaicinājumi Latvijas un Eiropas ekonomikā gan, visticamāk, nav beigušies.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī patēriņa cenas Latvijā bija vien par 0,4% augstākas nekā pirms gada un mēneša laikā cenas Latvijā pieauga tikai par 0,1%. Arī Lietuvā inflācija šobrīd ir zem 1%, savukārt eirozonā kopumā inflācija februārī bija 2,6%, kas jau ir gana tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķim. Tas ļauj domāt, ka jau jūnijā ECB varētu sākt procentu likmju samazināšanu, lai gan vismaz 10 valstīs inflācija joprojām pārsniedz 3% un atsevišķās valstīs pat 4%, tajā skaitā Igaunijā kur šogad ir palielināta PVN likme.

"Pēc manām prognozēm līdz vasaras vidum inflācija Latvijā būs ļoti zema. Atsevišķos mēnešos ir iespējama pat deflācija, savukārt 2024.gadā kopumā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 1 līdz 1,5%, jo šobrīd ekonomikā nav ārēja inflācijas spiediena. Kopš 2022.gada maija resursu cenas pasaulē ir samazinājušās par 30 līdz 40%, savukārt dabasgāzes cenas Eiropā šogad ir atgriezušās gandrīz 2021.gada līmenī. Izaugsme eirozonā un Ķīnā šobrīd ir salīdzinoši vāja, savukārt dēļ pērn īstenotajiem naftas ieguves samazinājumiem Saūda Arābijai un citām OPEC valstīm šobrīd ir netipiski lielas naftas ražošanas rezerves jaudas. Tādēļ īstermiņā naftas un citu dabas resursu cenu pieaugums šķiet maz ticams.

Energoresursu cenu kritums ir bijis galvenais iemesls, kas ir ļāvis samazināt inflāciju gan Latvijā, gan Eiropā, un atsevišķās jomās mums ir potenciāls vēl tālākam cenu samazinājumam. Piemēram, siltumenerģijas cenas Rīgā šobrīd noteikti ir pārāk augstas un te ir potenciāls tālākam samazinājumam. Pēc manām aplēsēm, pie pašreizējām dabasgāzes cenām siltumenerģijas cenām Rīgā būtu jāsamazinās vismaz par 10 līdz 20%", - prognozē "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Latvijas ekonomikā šobrīd lielākais risks noteikti ir saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas var izraisīt jaunus cenu kāpumus. Piemēram, Jemenas nemiernieku kuģu apšaudes Sarkanajā jūrā jau ir palielinājušies jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē, kas tuvākajā laikā atkal varētu radīt jaunus cenu pieaugumus. Tikmēr iekšējā ekonomikā, manuprāt, inflācijas psiholoģija ekonomikā joprojām ir spēcīga, par ko liecina arī uzņēmēju un patērētāju aptaujas, kurās inflācijas gaidas joprojām atrodas salīdzinoši augstā līmenī. Darba algas Latvijā šobrīd aug ļoti strauji, pat neskatoties uz to, ka ekonomika nav augusi jau divus gadus. Tas nozīmē, ka kādā brīdī uzņēmumiem var atkal nākties celt cenas, jo bez produktivitātes pieauguma cita veida kā palielināt atalgojumu nav. Protams, tam ir būtiski riski, jo daudzās jomās cenas Latvijā jau atrodas Eiropas līmenī vai vismaz būtiski no tā neatpaliek. Savukārt, ceļot cenas, eksportējošiem uzņēmumiem ir risks zaudēt savu konkurētspēju. Arī finanšu tirgus ieskatā inflācijas riski ir pietiekami būtiski, tādēļ atgriešanās pie ļoti zemām vai nulles procentu likmēm tuvākajā laikā ir maz ticama. Procentu likmju līmenis, ar ko eirozonā ir jārēķinās ilgākā termiņā, varētu būt aptuveni 2 līdz 2,5%", - turpina eksperts.