Ekonomiste: «Lielu cerību uz straujas izaugsmes turpināšanos nav» (+VIDEO)

Kritums bijis biznesa pakalpojumos, joprojām samazinājums arī tranzīta pusē, bet priecē aviotransports.

Latvijas privātā sektora vēlmi investēt joprojām kavēs augstās procentu likmes. Eiropas Centrālā banka likmes turējusi esošajā līmenī jau piecus mēnešus. "Pērnā gada nogalē gan ekonomika ievērojami sasparojās, tomēr lielu cerību uz straujas izaugsmes turpināšanos šī gada sākumā nav", - pauž Latvijas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Eksportā lomas mainījušās - ja gada sākumā preču eksporta apjomi krita, kamēr pakalpojumu eksports visai strauji auga, tad gada nogalē viss bija pretēji - preču eksportā redzējām pozitīvas vēsmas, kamēr pakalpojumu eksports saruka. Salīdzinājumā ar pērnā gada nogali kritums bijis biznesa pakalpojumos, joprojām samazinājums arī tranzīta pusē, bet priecē aviotransports, kur turpinājusies izaugsme. Gadā kopumā aviotransporta pakalpojumu nozare augusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Privātā patēriņa ceļš pern bijis līkumots - mājsaimniecības gada lielāko daļu tēriņus mazināja, bet gada beigās, salīdzinot ar trešo ceturksni, bija redzams straujš patēriņa kāpums. Mazumtirdzniecība 4. ceturksnī bija spēcīga, iedzīvotāji arī vairāk gājuši uz restorāniem - izskatās, ka arvien vairāk cilvēku sāk drošāk tērēt, redzot, ka dzīves dārdzība vairs būtiski neaug, un par savu algu var atļauties nopirkt vairāk.

Ekonomiku pērn balstīja arī tas, ka valdības patēriņš turpināja palielināties (+7,0%) un investīcijās redzējām sparīgu kāpumu (+8,2%). Investīcijas strauji kāpa gada pēdējā ceturksnī, savu lomu spēlējot arī jaunajiem pasažieru vilcieniem. Tomēr galvenokārt kāpums investīcijās gan 4. ceturksnī, gan pērn kopumā bijis pateicoties būvniecības nozarei, kas 2023.gadā bijusi galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks. Lielā mērā būvniecības kāpums saistāms ar publiskajām investīcijām - ES fondu projektu aktīvāku realizāciju un pabeigšanu, kā arī ar Rail Baltica būvniecību.