Kalvāns: Iespējami drīzāk vajadzīga skaidrība par skolu tīkla reformu

Skolu tīkla reforma ir pārāk ilgi novilkta garumā, un skaidrība šajos jautājumos vajadzīga iespējami drīzāk, pretējā gadījumā pašvaldības nav ieinteresētas pieņemt lēmumus, bet tā vietā vienkārši nogaida, lai redzētu, kas būs tālāk, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Pašreizējo skolu tīkla reformas procesu viņš raksturoja ar vārdiem "jo tu dziļāk mežā ej, jo tur kļūst tumšāks". Kalvāns arī pauda sarūgtinājumu par otrā piedāvātā skolu finansēšanas modeļa potenciāli negatīvo ietekmi uz lielākajām skolām, proti, tām finansējums, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, samazinātos proporcionāli iestādes lielumam. Ievērojama daļa šī samazinājuma būtu uz iestādes administrācijas rēķina.

"Lūk, tas gan mūs, direktoru saimi, satrauc. (..) Mēs esam ļoti bažīgi, kāpēc mēs šobrīd redzam mīnusus attiecībā pret esošo tieši administrācijas daļai - vietniekiem un direktoram," sacīja LIVA prezidents, atgādinot, ka viņa vadītā asociācija iestājas tieši par spēcīgām skolu vadības komandām, tajā skaitā par direktoru un vietnieku algām, jo no jaudīgiem un motivētiem skolu priekšstāvjiem arī ļoti esot atkarīga iestādes attīstība.

Kopumā gan Kalvāns vairākkārt iezīmēja gan paša, gan kolēģu neapmierinātību ar skolu tīkla un finansējuma sadales reformu gauso gaitu, un uzsvēra, ka tai ir jāvirzās uz priekšu ātrāk.

"Jābeidz tik politizēti apspriest kaut kādas dzīves ainiņas šurpu turpu. Ļoti pārsteidzoša ir šī tēze par [reformas gala termiņa atlikšanu uz] 2026.gadu. (..) Kaut kā viss tā ļoti smagi iet, tāpēc es teiktu, ka ir jāpārskata visi šie plāni un jāiet uz priekšu ar 2025.gada 1.septembri," uzskata LIVA prezidents.

Viņš vēloties, lai koalīcija savā starpā ļoti ātri atrisinātu visas nesaskaņas un nonāktu pie skaidrības, lai izpildvara varētu sākt strādāt ar konkrēta normatīvā regulējuma izstrādi. Šajā kontekstā LIVA pats galvenais esot panākt vienotu izpratni par to, kas ir skolotāja slodze - 40 vai 36 stundas nedēļā -, kā tā sadalās un kādas būs reālās pilnvaras skolas direktoram lemt par pedagoga slodzi.

Vaicāts, ko politiķu vilcināšanās ar skolu tīkla reformu nozīmē skolām, Kalvāns atbildēja, ka vidējām un lielām skolām tas neko daudz nemaina, bet nelielākām skolām ir ļoti liela neskaidrība - cirkulē dažādas runas un baumas, uz visa šī fona parādās grūtības piesaistīt skolotājus, arī vecāki kļūst nervozi, jo nevienam nav skaidrības par nākotni.

"Tāda vilkšana garumā arī neveicina pašvaldību lēmumus, tās nogaida, gaida Ministru kabineta lēmumu, Ministru kabineta noteikumu projektu, gaida, kas ar tiem fondiem, kuriem būs tas zaļais koridors - būs, nebūs... Vēl notiek diskusijas? Nu tad visi gaida. 1.marts garām, tie, kas lēmumus nepieņēma, tagad gaida maiju," lielo vilcināšanos raksturoja Kalvāns.