Publicēti Rīgas domes lēmumi un shēmas par vairāku ielu pārdēvēšanu

Trešdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēti Rīgas domes pagājušajā nedēļā pieņemtie lēmumi par vairāku Rīgas ielu pārdēvēšanu.

Katram lēmumam pievienota arī grafiska shēma, kurā vizuāli attēloti pārdēvēto ielu posmi.

Jauno ielu nosaukuma zīmju un ēku numura zīmju izgatavošana un izvietošana Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldei būs jāorganizē trīs mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kā ziņots, ar Padomju Savienību un agresorvalsti Krieviju saistīto Rīgas ielu nosaukumu maiņa galvaspilsētas pašvaldībai izmaksās ap 80 000 eiro, iepriekš domes sēdē atzina Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA).

Saskaņā ar Rīgas domes 21.februāra sēdes lēmumu Maskavas ielu nolemts pārdēvēt par Latgales ielu, kas vēsturiski jau bijis šīs ielas nosaukums.

Līdz šim Rīgā esošo Latgales ielu nolemts pārsaukt Jāņa Klīdzēja vārdā. Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.

Savukārt nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13.janvāra ielas līdz Salu tiltam iecerēts pārdēvēt par Lastādijas ielu. Tas tiekot darīts iedzīvotāju drošības dēļ, "lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm".

Dome arī nolēma Puškina ielu pārdēvēt par latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Savukārt Lomonosova iela pārdēvēta par pirmās sievietes Latvijas valdībā - izglītības ministra biedres, Latgales latviešu kongresa rīkotājas, Latgales zemes padomes sekretāres, Tautas Padomes locekles un Satversme sapulces deputātes Valērijas Seiles ielu.

Domes deputāti atbalstīja arī Gogoļa ielu par latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu.

Tipogrāfijas ielu nolemts pārdēvēt par Augusta Spariņa ielu. Augusts Spariņš kā militārists, lidotājs piedalījās Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas. Spariņš ir Lāčplēša ordeņa kavalieris. Viņš esot dzimis un dzīvojis Torņakalnā, netālu no pašreizējās Tipogrāfijas ielas.

Ļermontova iela tika pārdēvēta par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, bet Turgeņeva iela - pārdēvēta par latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu.