lv
r96JzREvTVjblMol78rWw0UVjkzxr7jAAk0pFvuU
3174672

Latvijas medijus modernizēs un digitalizēs

Latvijas medijus modernizēs un digitalizēs

Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) virzītos Ministru kabineta noteikumus, kas ar 5,7 miljoniem eiro paredz sekmēt Latvijas mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālajā vidē.

Noteikumi paredz modernizēt un digitalizēt vietējos medijus, kā arī organizēt mediju darbinieku apmācības, tādējādi ceļot Latvijas mediju nozares konkurētspēju, nodrošinot ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) norāda, ka, ņemot vērā, ka turpmākos gados plānots būtiski stiprināt sabiedriskos medijus, Atveseļošanās fonda investīcijas dos izdevību komercmedijiem Latvijā veikt "būtisku izrāvienu" un uzlabot konkurētspēju.

"Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad arvien klātesošākas un populārākās kļūst globālās digitālās mediju platformas. Tāpēc šis ir stāsts ne tikai par medijiem, auditorijām, saturu un platformām, bet arī mūsu latviešu valodas un vietējās kultūrtelpas stiprināšanu," pauž Logina.

Ar Atveseļošanas fonda investīcijām pirmajā programmā iecerēts atbalsts komercmediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai, piemēram, drukāto mediju digitalizācijai, uzņēmumu ražošanas procesu paātrināšanai, kā arī tādu informācijas tehnoloģiju (IT) rīku izveidei, kas uzlabo mediju satura pieejamību un datu analīzi par to auditorijas paradumiem.

Programmā pieejamais finansējums ir 3,7 miljoni eiro. Uz finansējumu var pretendēt komerciālo masu informācijas līdzekļu īpašnieki vai biedri, juridiskas personas vai personālsabiedrības, kas veic sabiedriskās domas izpēti un sniedz pakalpojumus medijiem, tai skaitā Latvijas tirgū veic mediju auditorijas pētījumus, vai fiziska persona, kas ir reģistrēta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vai Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā. Pieteikties varēs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajos atklātu projektu konkursos.

Otrajā programmā tiks finansēta mediju kompetenču centra darbība, lai apmācību kursos attīstītu mediju nozares speciālistu digitālās prasmes un medijpratību. Atbalsts paredzēts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, mediju uzņēmumu biznesu modeļu uzlabošanai, procesu efektivizēšanai un izmaksu samazināšanai, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un to risinājumiem, mācību procesa īstenošanai, kā arī jaunu digitālo produktu izstrādei.

Šajā programmā pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 miljoni eiro, uz kuru juridiska persona vai juridisku personu apvienība, kura var apliecināt vismaz divu gadu pieredzi IT, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomās, varēs pieteikties CFLA izsludinātajos atklātu projektu konkursos. Abu programmu atbalsta pasākumus plānots īstenot līdz 2026.gada 30.jūnijam.

KM pārstāve norāda, ka, īstenojot abas mediju atbalsta programmas, līdz 2026.gada vidum paredzēts izveidot ne mazāk kā trīs jaunas digitālās platformas vai digitālos risinājumus. Mediju kompetenču centrā plānots paaugstināt vismaz 100 mediju nozares uzņēmumu darbinieku kompetenci izstrādāt vai pilnveidot digitālos risinājumus, atbilstoši pielāgojot satura ražošanu digitālā laikmeta formātiem un auditorijas pieprasījumam.

Valsts kanceleja vērtēs sniegto kļūdaino informāciju par Kariņa avioreisiem

Valsts kancelejā (VK) ir ierosināta disciplinārlieta, lai izvērtētu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums par kļūdainu sniegto informāciju par bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) speciālajiem avioreisiem, informē VK.

Sabiedrības kritiku izpe...

Latvijas kino klājas labāk, nekā vidēji Eiropā (+VIDEO)

Populārāko filmu desmitniekā ielaužas arī Latvijas filma "Mātes piens".

Nacionālais Kino centrs (NKC) apkopojis statistikas datus filmu nozarē, un filmu izrādīšanas dati liecina – lai gan kinoskatītāju paradumi mainās, tomēr kinoteātru apmeklējums stabi...

66 miljoni eiro žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas

Valdība atbalsta saistību uzņemšanos austrumu robežas papildu žoga izbūvei pēdējā - sarežģītākajā - vairāk nekā 66 kilometru garajā posmā.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas - Kr...



Komentāri