Pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju

Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.

FM ziņojumā norāda, ka ministrijas strādā pie steidzamiem pasākumiem, lai valsts ekonomikas attīstībai izmantotu visas valsts budžeta izdevumu iespējas 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka 2024.gadā prognozējami izdevumi mazākā apmērā - līdz 505 miljoniem eiro, jo ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023.gadā, bet aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.-2027.gada perioda līdzekļiem.

Tāpat aptuveni 150 miljonus eiro veido jauno investīciju - AF un ES fondu 2021.-2027.gada perioda tempu kavējumi, bet aptuveni 50 miljonus eiro projektu ietaupījumi, neattiecināmi izdevumi.

FM ziņojumā uzsvērts, ja netiek paātrinātas ES fondu 2021.-2027.gada perioda investīcijas, Latvija var zaudēt ES finansējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulējumu atbilstoši noteikto minimālo deklarējamo mērķu neizpildei.

Lai nezaudētu 2021.-2027.gada perioda ES finansējumu, budžeta izdevumiem 2025.gadā jābūt aptuveni 750 miljonu eiro apmērā, proti, jāpieaug par aptuveni 150 miljoniem eiro, teikts ziņojumā.

Tāpat FM ziņojumā minēts, ka ES fondu 2014.-2020.gada perioda projektos neizmantotais finansējums ir aptuveni 200 miljoni eiro, tostarp Satiksmes ministrijas (SM) projektos 99 miljoni eiro, Veselības ministrijas (VM) projektos 33 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas (EM) projektos 31 miljons eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektos 17 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektos astoņi miljoni eiro, Kultūras ministrijas (KM) projektos septiņi miljoni eiro un Labklājības ministrijas (LM) projektos četri miljoni eiro.

Kā nozīmīgākie projekti, kuros nav izmantots ES finansējums, ziņojumā minēti "Latvijas dzelzceļa" projekti (54 miljoni eiro), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 korpusa projekts (30 miljoni eiro), Kundziņsalas projekts (21 miljons eiro), kā arī "Pasažieru vilciena" jauno elektrovilcienu projekts (13 miljoni eiro).

Vienlaikus FM prognozē saņemt aptuveni 100% ES fondu 2014.-2020.gada perioda Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, jo projektos neizmantotais finansējums un citi riski kompensējas ar budžeta virssaistību izdevumiem, finansējuma pārdalēm un citiem avotiem.

Savukārt ES fondu 2021.-2027.gada perioda programmās patlaban apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par 1,31 miljardu eiro, kas ir 47% no 2023.gadā plānotajiem 2,8 miljardiem eiro. Saskaņošanā Ministru kabinetā ir regulējums par 1,54 miljardiem eiro.

Ziņojumā teikts, ka patlaban, lai sasniegtu līdz 2024.gada beigām plānotās investīcijas, SM neizpilde pret 2023.gada plānu ir 833 miljoni eiro, IZM - 234 miljoni eiro, EM - 164 miljoni eiro, VM - 151 miljons eiro, LM - 79 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijas (IeM) - 53 miljoni eiro, KM - 32 miljoni eiro, FM - 21 miljons eiro, bet Valsts kanceleja - 15 miljoni eiro.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka AF 1,97 miljardu eiro investīciju saņemšanai vēl ir jāapstiprina Ministru kabineta regulējums par 179 miljoniem eiro.

FM norāda, ka 2024.gadā jāizpilda 22 no 30 2023.gada rādītājiem 275,1 miljona eiro saņemšanai no EK un 43 no 44 2024.gada rādītājiem 334,8 miljonu eiro saņemšanai.

Kā risku 2023.gada rādītāja izpildei FM norāda uz LM projektu par senioru māju būvniecību. No AF plānā noteiktiem 17 līgumiem ar pašvaldībām par kopā 69 miljoniem eiro iesniegti tikai četri projekti par 15 miljoniem eiro. Kā iemesli tiek minēta zema pašvaldību finanšu kapacitāte, sadārdzinājums. FM un LM notiek ekspertu sarunas ar EK par iespējamiem risinājumiem.

Informatīvajā ziņojumā FM norāda, ka turpmāk ES fondu tematiskās komitejas sanāksmēs tiks izskatīti priekšlikumi un vienošanās par nekavējoši virzāmiem ES fondu 2021.-2027.gada perioda programmas grozījumiem un citiem pasākumiem optimālākām ES fondu investīcijām un paātrināšanai.

Līdz 30.jūnijam FM iesniegs Ministru kabinetā ES fondu 2021.-2027.gada perioda programmas grozījumu priekšlikumu.