Piešķirs 12 miljonus eiro nozīmīgu valsts pētījumu programmu īstenošanai

Valsts pētījumu programmu īstenošanas un uzraudzības komisijas piešķirs finansējumu 12 183 800 eiro apmērā piecām valsts pētījumu programmām, aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa.

Finansējumus tiks piešķirts tādām valsts pētījumu programmām kā "Sports", "Sabiedrības veselība, "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma", "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" un "Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai".

LZP direktore Lauma Muižniece atzīmē, ka darba sākšana pie šī perioda pētniecības projektiem ir nozīmīgs ieguldījums tautsaimniecības attīstībai svarīgu jautājumu risināšanā, jo skar visai sabiedrībai aktuālas tēmas. Uz vienotu izpratni balstīta un mērķtiecīga pētnieku, zinātnisko institūciju un valsts pārvaldes iestāžu sadarbība ne tikai palīdz kopīgi identificēt problēmas, kas aktuālas dažādās nozarēs, bet arī veicina pētījumu rezultātu izmantošanu datos balstītas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanai.

Valsts pētījumu programmas "Sabiedrības veselība" atklātā projektu konkursa ietvaros tika saņemti desmit projektu pieteikumi, no kuriem finansējums tika piešķirts kopumā pieciem projektiem.

Lai attīstītu jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Zinātniskais institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) īstenos projektu "Latvijas iedzīvotāju veselībpratības novērtēšana un pilnveidošana: uz populāciju orientētās informatīvas izglītošanas platformas izstrāde un validācija dzīvesveida saistīto risku izpētei un uzraudzībai". Ņemot vērā, ka cilvēki arvien vairāk meklē informāciju tiešsaistē un izmanto citus digitālos rīkus, būtisks faktors ir digitālā veselības prasme, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu. Projekta mērķis ir izmantot visaptverošu digitālo platformu dzīvesveidam saistītās veselības izglītības programmā, kas ir pieejama un proaktīva, un tā īstenošanai piešķirts finansējums 300 000 eiro apmērā.

Lai attīstītu jaunas zināšanas, pieejas un metodes profilaktiski un medicīniski novēršamās mirstības no neinfekcijas slimībām mazināšanai, PSKUS sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) un LU īstenos projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtējums, kardiovaskulārās un onkoloģijas mirstības mazināšana pacientiem ar perifēro asinsvadu patoloģiju multidisciplinārā komandā". Projektam izvirzīts mērķis - radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību. Tam piešķirts finansējums 998 551 eiro apmērā.

Lai iegūtu zināšanas cilvēka biomonitoringa programmas izveidei, novērtējot pesticīdu, smago metālu un atsevišķu organisko piesārņotāju izplatību Latvijas iedzīvotāju paraugos, kā arī noskaidrojot, vai aizliegto pesticīdu atliekvielām ir vides piesārņojuma, pārtikas vai sadzīves līdzekļu izcelsme", Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) īstenos projektu "Latvijas cilvēka biomonitoringa programmas izveide - HBM4LV". Projektā plānots iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām. Projektā iegūtās zināšanas un dati tiks izmantoti, lai izstrādātu rekomendācijas Latvijas cilvēka biomonitoringa sistēmas izveidei un ieviešanai. Tā īstenošanai piešķirti 500 000 eiro.

Lai attīstītu jaunas zināšanas, pieejas un metodes antimikrobiālās rezistences izplatības risku novērtēšanai un ierobežošanai, kā arī sniegt zināšanas par jaunām pieejām un metodēm HIV izplatības ierobežošanas politikas pilnveidošanai un jaunām izmaksu efektīvām pieejām sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai, RSU īstenos projektu "Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšana". Šī projekta zinātniskie rezultāti palīdzēs izstrādāt ilgtspējīgas pieejas būtisku veselības aprūpes un sabiedrības veselības pakalpojumu sniegšanai valstī, atbalstot Veselības ministriju (VM) un citas ieinteresētās puses ar uz pierādījumiem balstītiem ieteikumiem. Tā īstenošanai piešķirti 687 500 eiro.

Savukārt, lai attīstītu jaunas zināšanas, pieejas un metodes bērnu veselības iznākumu mērīšanai, monitorēšanai un uzlabošanai, RSU sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) īstenos projektu "Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai post-Covid pandēmijas apstākļos". Projekta rezultātā tiks izstrādāta inovatīva novērtēšanas metode pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai. Tās pamatā būs pētnieku komandas iepriekšējos pētījumos izstrādātā datorizētā indivīdu personības novērtēšanas sistēma, kas tiks pielāgota un standartizēta 14 līdz 17 gadus vecu pusaudžu vidū.

Paredzēts, ka ar šī instrumenta palīdzību būs iespējams novērtēt indivīda personības iezīmes un psihisko stāvokli, tai skaitā pašnāvnieciskas uzvedības risku, ne tikai sniedzot atbildes uz testa jautājumiem, bet arī balstoties uz dažādiem paralēliem psihofizioloģisko parametru mērījumiem (lēmumu pieņemšanas laiks un spiediens), kas tiks integrēti kopējā vērtējumā. Projektam piešķirts finansējums 400 000 eiro apmērā.

Valsts pētījumu programmas "Sports" atklātā konkursā tika saņemts viens projektu pieteikums. Paredzēts, ka RSU sadarbībā ar LU, RTU, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un Liepājas Universitāti īstenos projektu "Inovācijas, metodikas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā". Tā mērķis ir attīstīt inovācijas sporta sasniegumu veicināšanai, metodes sportistu veselībai, funkcionālām spējām, treniņu metodikām un, rezultātu efektivitātes uzlabošanai, izstrādāt metodiku sporta infrastruktūras apzināšanai un statistikas rādītāju apkopošanai. Tam piešķirti 4,2 miljoni eiro.

Valsts pētījumu programmas "Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma" projektu atklātā konkursa ietvaros saņemti četri projektu pieteikumi. Finansējums tika piešķirts RTU sadarbībā ar LU, Vidzemes Augstkolu, RSU pieteiktajam projektam "Klimata neitralitātes lēmumu modeļi darbībā īstenošanai". Projekta mērķis ir izveidot vienotu nacionālo lēmumu atbalsta instrumentu Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Projekta mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti un papildināt esošo zināšanu bāzi, sekmējot ilgtspējīgu pieeju klimata politikas ieviešanā. Tam piešķirts finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā.

Valsts pētījumu programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība 2023.- 2025.gadam" projektu atklātā konkursa ietvaros saņemti divi projektu pieteikumi. Finansējums piešķirts LU pieteiktajam projektam "Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)". Strauji mainīgajā globālajā kontekstā, ko raksturo digitālie jauninājumi un tādas kritiskas problēmas kā Ukrainas konflikts un klimata pārmaiņas, projekts meklēs inovatīvus veidus, kā veicināt sociālo saliedētību un pilsonisko līdzdalību. Projektā tiks sagatavotas recenzētas publikācijas dažādās nozarēs un tiks iesaistīti politikas veidotāji, lai izstrādātu īstenojamus ieteikumus, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu sociālās kohēzijas un pilsoniskās sabiedrības pētniecības jomā. Tam atvēlēts finansējums 1,2 miljonu eiro apmērā.

Valsts pētījumu programmas "Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai" 2023.-2026.gadam tika pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu pieteiktajam projektam "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai".

Projekta mērķis ir starpdisciplinārā pieejā balstītu jaunu zināšanu radīšana par izturētspējas izpausmēm kultūras un radošās ekosistēmas aktuālajos procesos, īpaši izgaismojot kultūras piedāvājuma un pieejamības dinamiku klātienes un digitālajā vidē, kā arī sektora nodarbinātības un izglītības procesos, saiknēm ar vēsturiskajiem procesiem, īpaši izvērtējot Padomju periodu, lai izprastu pašreizējo kultūras un mākslas situāciju, kā arī par sociālās un ekonomiskās ietekmes izpausmēm sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

Tā īstenošanai piešķirts finansējums 1,3 miljonu eiro apmērā.

2023.gada nogalē tika piešķirts finansējums arī valsts pētījumu programmu "20.-21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze" un "Izglītība" īstenošanai.

Projektu īstenošana uzsākta 2023.gada decembrī. Projektu īstenotājiem būs jāiesniedz arī projektu vidusposma un noslēguma zinātniskie pārskati, kurus izskatīs ārvalstu zinātniskie eksperti, sniedzot vērtējumu par projektu īstenošanu atbilstoši plānotajam, kā arī izvērtējot to zinātnisko sniegumu.

Projektu īstenošanu uzraudzīs arī LZP un attiecīgās programmas īstenošanas un uzraudzības komisija, kuru sastāvā ir nozaru ministriju un citu atbildīgo institūciju pārstāvji.

Projektu rezultāti pēc to publicēšanas būs pieejami gan projektu īstenotāju, gan LZP tīmekļa vietnē.