Apstiprināta Latvijas pasta pagaidu padome

Ceturtdien apstiprināta VAS "Latvijas pasts" pagaidu padome, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Ministrijā informē, ka par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja vietnieks un SIA "Volburg Ltd." izpilddirektors Kaspars Rokens, savukārt par padomes locekli - bijušais AS "HansaMatrix" finanšu direktors un valdes loceklis Māris Macijevskis.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Latvijas pasta" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

Ministrijā norāda, ka Rokenam ir ilggadīga pieredze enerģētikas rūpniecībā, atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā, kā arī biznesa izaugsmes un pārmaiņu vadībā. Tāpat Rokens ir bijis arī Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" projekta "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras galvenais koordinators un SIA "Velve" izpilddirektors. Savukārt starptautisku pieredzi Rokens guvis, strādājot par uzņēmuma "Schneider Electric" vadītāju Baltijas valstīs.

Rokenam ir maģistra grāds inženierzinātnēs, kas iegūts Rīgas Tehniskajā universitātē, viņš ir studējis KTH Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, Rīgas Ekonomikas augstskolā apguvis ekonomiku, grāmatvedību un mārketingu.

Savukārt Macijevskim ir pieredze finanšu jomā, kā arī transporta nozarē, kas iegūta strādājot VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" padomes locekļa amatā. Tāpat pieredze finanšu sfērā stiprināta, darbojoties SIA "IQ Capital", strādājot Citadeles bankā un esot finanšu direktoram uzņēmumā "HansaMatrix".

Macijevskim ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, kā arī ekonomikas un biznesa vadības bakalaura grāds, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Jau ziņots, ka šogad 7.februārī "Latvijas pasta" padome paziņoja par atkāpšanos.

Līdzšinējie "Latvijas pasta" padomes locekļi - padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs - skaidroja, ka atkāpušies no amata, jo sadarbība un komunikācija ar Satiksmes ministriju nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka februāra sākumā ministrija saņēmusi informāciju par vairākām "Latvijas pasta" administratīvo izdevumu pozīcijām, kuras ir padziļināti vērtētas, tostarp viena no šādām pozīcijām bija "Latvijas pasta" padomes priekšsēdētāja mācību komandējumi pagājušā gada nogalē vairāk nekā 25 000 eiro apmērā. Tāpat viņš atgādināja par "Latvijas pasta" darbinieku pasākuma izmaksām, kura tāme bija vairāk nekā 180 000 eiro apmērā.

Vienlaikus Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe minēja, ka redzējums, kāds valdīja "Latvijas pasta" padomē, bija būtiski atšķirīgs no tā, kāds ir ministrijai, līdz ar to tālāku sadarbību ministrija nesaskatīja. Tāpat viņa sacīja, ja "Latvijas pasta" padome pati nebūtu atkāpusies, visticamāk, ministrija nebūtu turpinājusi sadarbību jebkurā gadījumā.

Vēstīts arī, ka "Latvijas pasts" plānoja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, taču šis reorganizācijas plāns tika apturēts.

Kompānijā skaidroja, ka pēc "Latvijas pasta" un Satiksmes ministrijas pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

Finanšu aprēķini liecina, ka reorganizācijas apturēšana vai kavēšana prasīs valsts subsīdijas no 2,1 miljona eiro līdz četriem miljoniem eiro. Aplēstās izmaksas neietver šo pasta nodaļu modernizēšanu un inflācijas efektus. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopā ar ieinteresētajām pusēm plāno atkārtoti un padziļināti izvērtēt, kā vēl var sniegt pasta un finanšu pakalpojumus klātienē.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.