Lauksaimnieku protesta akcijā, kas pirmdien notika 16 Latvijas pilsētās, tika iesaistītas kopumā apmēram 2000 tehnikas vienības, informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
"Kopējais iesaistīto tehnikas vienību skaits ir aptuveni 2000. Tas vien liecina, ka problēmas ir aktuālas, senas un sasāpējušas. Tādēļ ir jāieklausās gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai kopumā, lai mums vairs nevajadzētu rīkot šādas akcijas, lai valdība sāktu kaut ko darīt," sacīja Lazdiņš.
Tostarp viņš piebilda, ka, piemēram, Jelgavas centrā pirmdien ieradās apmēram 200 tehnikas vienību.
Lazdiņš arī atzina, ka lauksaimnieku atsaucību un procesa norisi vērtē ļoti pozitīvi, lai gan pasākums tika saorganizēts ļoti īsā laikā.
Tāpat "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs sacīja, ka tuvākajās trijās dienās varētu kļūt skaidrs, vai būs uzlabojumi.
Viņš piebilda, ka šobrīd lauksaimnieki ir saņēmuši uzaicinājums uz tikšanos no Finanšu ministrijas un no Saeimas spīkeres. "Šīs tikšanās jau ir saplānotas - ir nolikti datumi un laiki. Savukārt premjere vēljoprojām diemžēl par sevi nav devusi ziņu. Viņa ir valdības vadītāja un arī viņai ir loma jautājumos, kurus esam izvirzījuši. Tāpēc mēs ceram, ka tuvākajā laikā sadzirdēsim uzaicinājumu arī no viņas," sacīja Lazdiņš.
Jau vēstīts, ka pirmdien Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti.
Tostarp, piemēram, Bauskā protestā piedalās vairāk nekā 100 lauksaimnieku ar traktoriem un automašīnām.
Protestā zemnieki vēlas panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) Saeimas deputātu iesniegtajos grozījumos Darba likumā rosina saglabāt iespēju turpināt satura krievu valodā monitoringu Latvijas informatīvās telpas aizsargāšanai.
NEPLP norāda, ka ir iepazinusi...
Komentāri