NEPLP ir reģistrējusi 25 audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējus

Auditorijas pētījuma dati liecina, ka izklaide un vispārīgās ziņas ir saturs, kas piesaista vislielāko lietotāju īpatsvaru.

Līdzīgi kā daudzās citās daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā turpina strauji attīstīties elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) pakalpojums - audiovizuālais jeb video pakalpojums pēc pieprasījuma (PPP) - 2023.gadā vismaz reizi nedēļā to patērēja 33% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 27% punktiem vairāk nekā pirms gada, tā liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) veiktais pētījums "Par mediju un tehnoloģiju lietošanas paradumiem Latvijā un mediju vides attīstības tendencēm".

Jauniešu vidū ikdienā PPP bija tik pat populārs informācijas resurss kā televīzijas programmas un kopumā trešais populārākais aiz sociālajiem medijiem un interneta ziņu portāliem. Tāpat jaunieši vairākās iekārtās izmanto dažādus pakalpojumu sniedzējus un to piedāvāto saturu dažādās valodās, taču galvenokārt latviešu valodā.

PPP saturam tehniski iespējams piekļūt daudzplatformu vidē - televizorā, telefonā, datorā, planšetē, tātad tas ir pieejamāks sabiedrībai, kas izvēlas, piemēram, filmas skatīties jebkurā vietā un ierīcē ar interneta pieslēgumu, jebkurā izvēlētā laikā.

NEPLP locekle Ieva Kalderauska, kas atbild par PPP jomas uzraudzību norāda, ka pērn pirmo reizi sabiedrības aptaujā noskaidroti arī Latvijā populārākie PPP sniedzēji. "Līdz šim šādu datu neesamība neļāva gūt pietiekamu priekšstatu par tendencēm sabiedrības izvēlēs. Auditorijas pētījuma dati, piemēram, liecina, ka izklaide un vispārīgās ziņas ir saturs, kas PPP piesaista vislielāko lietotāju īpatsvaru neatkarīgi no auditorijas," norāda Kalderauska.

Pētījuma dati liecina, ka 2023.gadā absolūti lielākā daļa sabiedrības patērēja abonēšanas pakalpojumus pēc pieprasījuma (starptautiski zināms kā subscription video on demand jeb SVOD), kas parasti nozīmē iespēju ik mēnesi veikt samaksu pakalpojuma sniedzējam, lai bez reklāmām piekļūtu raidījumu (filmu) katalogam.

No tiem, kas izmanto PPP, pērn 43% izvēlējās GO3 platformu. Tas ir Igaunijā reģistrēts pakalpojums, tā sniedzējs ir AS TV Play Baltic, kas, tāpat kā All Media ietilpst Lietuvas telekomunikāciju uzņēmuma Bite Grupā. Go3 platformā vienlaikus tiek nodrošināta arī televīzijas programmu izplatīšana - TV Play Baltic Latvijas filiāle ir saņēmusi retranslācijas atļauju Latvijā.

Otrs populārākais PPP sniedzējs Latvijā ar 29% ir Nīderlandē reģistrētais Netflix, kas Latviju noteicis kā vienu no saviem mērķa tirgiem. Savukārt 18% sabiedrības Latvijā pērn izmantoja Tet TV+, kur arī vienlaikus tiek izplatītas televīzijas programmas.

2024.gada sākumā 25 EPL bija paziņojuši NEPLP par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu. Vērtējot pēc pamata pieejas veida pakalpojuma katalogam, Latvijā reģistrēti pieci abonēšanas PPP, viens transakciju PPP (transactional video-on-demand - TVOD) un 19 pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā raidījumus skatīties par brīvu vai apmaiņā pret reklāmas skatīšanos pakalpojumā (free and/or advertising-based video-on-demand FVOD/AVOD).

Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE (http://mavise.obs.coe.int/) pieejamā informācija liecina, ka Latviju kā savu vienu no mērķauditorijām notikuši 16 starptautiski pakalpojuma sniedzēji no deviņām valstīm, tostarp Vācijas, Īrijas, Nīderlandes, Lietuvas, Zviedrijas, Lielbritānijas.

Pētījums liecina, ka kopumā 2023.gadā Latvijas sabiedrībā pieauga televīzijas skatīšanās - to kā informācijas resursu izmantoja 82% (2022.gadā 74%). Tik pat liela daļa izmantoja sociālos medijus (Youtube, Facebook, Twitter). Gandrīz nemainīga ir radio klausītāju auditorija, nedaudz mazinājās interneta ziņu portālu izmantošana un audio straumēšanas pakalpojumi (piem., Spotify), bet strauji turpina samazināties preses izdevumu (drukātā vai online veidā) lietošana. Mazākumtautību auditorijā ir būtiski palielinājusies TV un PPP izmantošana.