Pērn Latvijā strauji audzis naftas gāzes imports no Krievijas

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Savukārt Daugavpilī reģistrētajai "Intergaz" joprojām ir saistība ar citu Krievijas miljardieri - tajā patiesais labuma guvējs ir naftas biznesmenis Rašids Sardarovs. Dažus mēnešus pēc kara sākuma Uzņēmumu reģistrā viņa pilsonība nomainīta no Krievijas uz Bosnijas un Hercegovinas. Sankciju sarakstos Sardarova nav.

Ne "Intergaz", ne LPG nav atsaukušies aicinājumiem izskaidrot tirgotās naftas gāzes avotu.

No nākamā gada importēt krievu naftas gāzi vairs nevarēs, jo Eiropas Savienībā panākta vienošanās to iekļaut sankciju sarakstā. Kamēr sankciju nav, krievu sašķidrināto naftas gāzi var pirkt arī valsts uzņēmumi un iestādes, atzīmē raidījums.

To iepērk vairākas pašvaldības, kā arī valsts uzņēmumi "Latvijas dzelzceļš" un "Latvijas valsts meži". Pērn abu uzņēmumu iepirkumos par kopā aptuveni pusmiljonu eiro uzvarēja "Intergaz". Uzņēmumi norāda, ka izslēgt Krievijas izcelsmes naftas gāzi no iepirkumiem neesot juridiska pamata, jo "Eiropas Savienībā nav lieguma importēt Krievijas Federācijas gāzi".