Saeimas apakškomisijā secina, ka Latgales uzņēmēji nav sadzirdēti

Latgales uzņēmēji nav sadzirdēti un viņus neapmierina ministriju sniegtās atbildes, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē rezumēja tās vadītāja Anna Rancāne (JV).

Sēdē tika izskatīta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstule, kurā norādīts, ka Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes plānā nav norādīts uzdevumu deleģējums, nav noteikti kontroles mehānismi, kā arī nav rezultatīvo rādītāju.

Sēdes gaitā tika uzklausīti Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, kuri visi viens pēc otra informēja, ka ministrijām nav nekāda piedāvājuma, kas būtu izstrādāts īpaši Austrumu pierobežai.

Finanšu ministrijas pārstāve pauda, ka uzņēmējiem no ministrijas jau esot sniegts viss iespējamais atbalsts, un nekādi īpaši pasākumi Austrumu pierobežai neesot paredzēti.

Līdzīgi Ekonomikas ministrija norādīja, ka uzņēmējiem ir jānāk ar savām iniciatīvām un idejām, un lielāka atbalsta intensitāte paredzēta reģioniem vispār, taču ne atsevišķi vai īpaši pierobežai.

Satiksmes ministrijas pārstāvis nenosauca nevienu Latgales autoceļu, kam tuvākajos gados paredzēti būtiski uzlabojumi. Pat vienīga plānā jau ietvertā ātrgaitas lielceļa projekts Rīgu, Daugavpils un Rēzeknes savienošanai esot atlikts, jo Pierīgas projekti esot prioritāri.

Savukārt uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāves Natālijas Preisas jautājumu par iespējamiem sabiedriskā transporta uzlabojumiem neviens no Satiksmes ministrijas neatbildēja vispār. Preisa uzsvēra, ka pašlaik darbi šai jomā ir pretrunā ar runām par nepieciešamību uzlabot mobilitāti Latgalē - sabiedrisko autobusus satiksme uz Daugavpili atcelta vispār, un ar pašreiz apgrozībā esošajiem vilcieniem esot par maz.

Uzņēmēja, LTRK pārstāve Inga Zemdega uzsvēra, ka būtiska problēma Latgalē ir cilvēku, darbaspēka trūkums, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Viņas ieskatā, izglītības kvalitātes rādītājs ir darbinieks, kas sagatavots darbam uzņēmumā, kamēr tagad skolu mērķis esot uzņemt pēc iespējas vairāk audzēkņu, nevis sagatavot izglītotu darbaspēku. Dažādu valsts uzņēmējdarbības atbalsta programmu rezultatīvais rādītājs būtu uzņēmumu apgrozījuma pieaugums.

Tāpat Zemdega sacīja, ka tieši tādēļ, ka līdzšinējie, visai valstij kopīgie plāni un programmas Latgalei nav devuši nekādus uzlabojumus, ir vajadzīgs šis īpašais plāns Austrumu pierobežai. Uzņēmēja norādīja, ka pašlaik ir jauna ģeopolitiskā situācija, un ir vajadzīga valdības izpratne par to - ja grib panākt izmaiņas, ir jādara vairāk un citādāk, nekā līdz šim.

Diskusija par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam turpināsies piektdien, 19.janvārī, kad Saeimas Latgales apakškomisijas deputāti tiksies ar LTRK pārstāvjiem Daugavpilī.