Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauto kravu apmērs sarucis par 29,3%

Ventspils ostas termināļos pērn pārkrauti 10,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2022.gadā.

Brīvostā norāda, ka samazinājies fosilo energoresursu kravu, īpaši naftas produktu, apjoms, bet palielinājies dažādu beramkravu daudzums ostā.

Vienlaikus brīvostā skaidro, ka tieši Krievijas naftas produktu apjoma samazinājums līdz nullei galvenokārt noteicis, ka kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājies par 29,3%.

Tāpat brīvostā informē, ka pirms aptuveni desmit gadiem kravu apgrozījumu Ventspils brīvostā pamatā veidoja lielais energoresursu kravu tranzīts no Krievijas - līdz pat 80-90%, bet šobrīd lielākais tranzītkravu īpatsvars Ventspils ostā ir no Kazahstānas, bet Baltijas valstu kravas veido vairāk nekā pusi no kopējā kravu apgrozījuma, papildinot, ka pakāpeniskas tendences, kas aizsākās jau pirms aptuveni 20 gadiem, šobrīd, ģeopolitiskās situācijas ietekmē strauji paātrinājušās.

Pērn Ventspils ostas termināļos pārkrauti 4,8 miljoni tonnu beramkravu, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2022.gadā. Lielākā daļa no beramkravām ir Kazahstānas izcelsmes akmeņogles, kā arī pārkrauto beramkravu apjoms pērn ir pārsniedzis lejamkravu apjomu, norāda brīvostā.

Vienlaikus pērn Ventspils ostā ienāca 1148 kravas kuģi, tostarp 174 tankkuģi un 974 sauskravas kuģi.

Savukārt trešā lielākā kravu grupa Ventspils brīvostā pērn bija "ro-ro" jeb ar prāmjiem pārvadātās kravas. Kopumā pērn pārkrautas 1,8 miljonu tonnu "ro-ro" kravu, kas ir par 23,4% mazāk nekā 2022.gadā, atzīmē brīvostā.

Tāpat brīvostā norāda, ka 2023.gads Ventspils ostā bija zīmīgs ar to, ka prāmju operators "Stena Line", kas jau kopš 2012.gada apkalpo maršrutu starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā, iegādājās tiesības nodrošināt termināļa pakalpojumus Ventspils ostā, papildinot, ka tas ir signāls arī citiem investoriem par to, ka viens no lielākajiem spēlētājiem kuģniecībā par svarīgu bāzes vietu izvēlas Ventspils ostu.

Vienlaikus brīvostā uzsver, ka lielākā daļa Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumi ir saistīti ar ostu maksām par ostā ienākošajiem kuģiem, piebilstot, ka kravu apjoma samazinājums tiešā veidā ietekmē arī Ventspils brīvostas pārvaldes budžetu un iespēju realizēt dažādus attīstības projektus.

Tomēr Ventspils brīvostas pārvaldes budžets 2023.gadam plānots, rēķinoties ar kravu apjoma samazinājumu, līdz ar to minētā situācija nebija pārsteigums un ostas pārvalde tam bija sagatavojusies, norāda brīvostā.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka Ventspils osta šobrīd ir jaunas identitātes attīstības priekšā, papildinot, ka no fosilās enerģijas tranzīta ostas, par kādu tā tika veidota pagājušā gadsimta vidū, tai jākļūst par enerģijas ostu ar lielu uzsvaru uz atjaunīgajiem energoresursiem.

"Tas ir nākotnes virziens, kurp skatāmies, bet kas nav sasniedzams vienā dienā. Un vienlaikus osta, protams, ir dzīvs organisms, kas ir gan svarīgs Latvijas ekonomikas dzinējspēks preču un izejvielu eksportam un importam, gan valsts drošības būtisks elements," atzīmē Udodovs.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2022.gadā tika pārkrauti kopumā 14,746 miljoni tonnu kravu, kas ir par 33,1% vairāk nekā 2021.gadā.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.