Elektroenerģijas cenas Ziemeļvalstīs un Baltijā ir stabilizējušās

Salīdzinot ar aizvadītās nedēļas ceturtdienu, 4.janvāri, un piektdienu, 5.janvāri, šonedēļ Somijā ir būtiski stabilizējies elektroenerģijas patēriņš un palielinājusies elektroenerģijas ražošana, informē Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Arī citos Ziemeļvalstu apgabalos un Baltijā kopumā elektroenerģijas ražošana, tās patēriņš un elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās.

Atskatoties uz 5.janvāri, Latvijā elektroenerģijas kopējais saražotais apjoms bija lielāks nekā valstī patērētais. Latvijas importa un eksporta bilance bija pozitīva visās diennakts stundās.

KEM pārstāvji norāda, ka 5.janvārī Latvijā tika patērētas 22 679 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas. Savukārt tika saražotas 29 185 MWh.

Salīdzinot ar 5.janvāri, otrajā janvāra nedēļā Latvijas energoapgādes situācija nav būtiski mainījusies - Latvija saražo lielāko daļu no patērētās elektroenerģijas, piemēram, 9.janvārī, tika saražota elektroenerģija 75% apmērā no valstī patērētā apjoma.

Savukārt vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā no 5.janvāra, kad tā bija 670,83 eiro par MWh, līdz 10.janvārim ir noslīdējusi uz 109,02 eiro par MWh.

KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis norāda, ka, salīdzinot ar janvāra pirmo nedēļu, šajā janvāra nedēļā ir samazinājusies ūdens pietece Daugavā, kā rezultātā ir samazinājusies Daugavas hidroelektrostacijas (HES) ražošana.

Savukārt no 15.janvāra ir plānots pabeigt plānveida remontdarbus vienā no Rīgas 2. termoelektrostacijas energoblokiem ar uzstādīto jaudu 420 megavati (MW). Rezultātā - saglabājoties līdzīgiem laikapstākļiem un tirgus cenām, Latvijas elektroenerģijas ražošanas apjoms, visticamāk, pārsniegs Latvijas pieprasījumu un ļaus daļu saražotās elektroenerģijas eksportēt, norāda Valdmanis.

KEM Valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle atzīmē, ka "jo lētāku elektroenerģiju spēsim saražot pašmājās jo biežāk būsim pasargāti no šādiem ekstremāliem un negaidītiem elektroenerģijas cenu kāpumiem".

Tādēļ arī enerģētikas ilgtermiņa politikā, kas ir daļa no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta, uzsvars likts uz atjaunīgo elektroenerģijas ražošanu, attīstot sauszemes un atkrastes vēja parkus, saules parkus, kā arī, īstenojot kombinēto enerģijas avotu elektrostaciju būvniecību Latvijā tuvā nākotnē, tādējādi virzoties uz atjaunīgo enerģijas īpatsvara palielināšanu gala patēriņā līdz pat 57%" norāda Rozentāle.