Vēl mazāk oksīdu: Latvijas enerģētika tiecas pēc ekoloģijas (+VIDEO)

Līdz 2025. gadam apmēram 400 esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām uz pusi samazinās pieļaujamā CO robežvērtība.

Valsts vides dienests (VVD) uzsāka realizēt katlu māju monitoringa programmu. Pirmajos gados konstatētie rezultāti radīja bažas – ap 30% sadedzināšanas iekārtu nespēja nodrošināt atbilstību vides normatīviem. Trūkumu novēršana un atbilstības nodrošināšana siltumapgādes uzņēmumos izrādījās laikietilpīga – no 19 neatbilstošām sadedzināšanas iekārtām divu gadu laikā 11 spējušas nodrošināt atbilstību.

Šobrīd ir testētas 15 sadedzināšanas iekārtas 9 operatoru katlu mājās. Rezultāti rada piesardzīgu optimismu – neatbilstība konstatēta tikai 3 sadedzināšanas iekārtām. Sākotnējais datu novērtējums liecina, ka trūkumi novēršami salīdzinoši ātri un vienkārši, veicot degšanas režīma regulēšanu.

“Testēšanai tika izvēlētas katlu mājas, kurās pirms tam veikta rekonstrukcija efektīvai un videi draudzīgai siltumapgādes nodrošināšanai, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Nestrādājošas gāzu attīrīšanas iekārtas un nenoregulēts degšanas režīms ir galvenie cēloņi emisiju robežvērtību pārsniegumiem un līdz ar to arī neefektīvai un sadārdzinātai siltumapgādei. Optimālā degšanas režīmā rodas vismazāk piesārņojuma, tādējādi biznesa un vides intereses siltumapgādē ir vienādas,” par testēšanas rezultātiem stāsta VVD Gaisa aizsardzības jomas vadītāja Inguna Pļaviņa.

Visvairāk līdz šim konstatēta neatbilstība oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisiju robežvērtībām. Oglekļa oksīds jeb tvana gāze ir ķīmisks savienojums, kurā esošais ogleklis vēl spēj sadegt, dodot siltumu. Un šeit ļoti veiksmīgi sakrīt enerģētikas un vides aizsardzības intereses – jo precīzāk noregulē degšanas režīmu katlu mājā, jo efektīvāk sadeg kurināmais, mazāks ir tā patēriņš, mazākas izmaksas, zemāki apkures tarifi un labāka gaisa kvalitāte.

Modernā un labi regulētā katlu mājā, CO saturs dūmgāzēs ir tuvu nullei – visa kurināmajā esošā enerģija pārtop siltumā.

VVD īstenotā katlu māju monitoringa programma paredz organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi. Uzdevums monitorēt katlu māju darbību VVD uzticēts Ministru kabineta apstiprinātā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam ietvaros. Plāns izstrādāts ar mērķi samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

VVD testēšanas darbus veicis ļoti ierobežotā apjomā, jo netika saņemts valsts finansējums. Projekts tika realizēts par Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas piešķirtajiem līdzekļiem.

Lai sasniegtu Latvijā izvirzītos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Laikā līdz 01.01.2025. apmēram 400 esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu 5-50 MW, kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība oglekļa oksīdam CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet izmantojot gāzveida kurināmo – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības.

Šo prasību nodrošināšanai, uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt, ka spēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām, būs nepieciešams nomainīt vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem. Tas prasīs aktīvu Klimata un enerģētikas ministrijas iesaisti Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna uzdevumu izpildē, īpašu uzmanību veltot komunālās siltumapgādes nozarei.