2024. gadā Latvija turpinās aicināt Ķīnu nosodīt Krieviju (+VIDEO)

Atbalsts Ukrainai joprojām ir mūsu valsts svarīgākais ārpolitiskais uzdevums.

Ārlietu ministrs Artūrs Krišjānis Kariņš janvārī iesniegs parlamentam svarīgu dokumentu - Ārlietu ministra ikgadējais ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.

Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai kopš Krievijas agresijas sākuma ir sasniedzis 595 miljonus EUR, kas mērojams 0,85 % apjomā no IKP. Atbalsts Ukrainai tika sniegts uzturot aktīvu starpvalstu dialogu, sniedzot militāro, finansiālu un humāno palīdzību Krievijas agresijas seku mazināšanai un reformu procesiem. Latvija atbalsta Ukrainas eirointegrācijas centienus un ES iestāšanās sarunu uzsākšanu, kā arī Ukrainas militāro spēju celšanu un nepieciešamo reformu īstenošanu, lai Ukraina varētu pievienoties NATO, tiklīdz to ļaus apstākļi.

Latvija turpinās atbalstīt ES un NATO lēmumu pieņemšanu Ukrainas ilgtermiņa atbalstam.

"Krievijas agresija pret Ukrainu ir būtiski mainījusi Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Divpusējā sadarbība ar Krieviju ir apturēta pilnībā vairākās jomās vai arī samazināta līdz minimāli nepieciešamajam līmenim".

"Krievija, - ziņoja ĀM, -ar militārā spēka izmantošanu mēģina mainīt valstu robežas, tādējādi aizstājot likuma varu ar spēka diktātu. Latvija un līdzīgi domājošās valstis aicina Ķīnu un citas valstis norobežoties un nosodīt Krievijas rīcību. Tāpēc Latvija kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem turpina uzturēt starptautisku spiedienu pret Krieviju".

"Latvijas un Baltkrievijas divpusējās attiecības atrodas to zemākajā punktā. Latvija turpina uzskatīt Baltkrieviju par līdzatbildīgu Krievijas agresijā pret Ukrainu", - pauž ĀM.

Latvija kopā ar līdzīgi domājošām valstīm iestājas par īpaša starptautiska tribunāla izveidi agresijas noziegumam pret Ukrainu, kuram būtu plašs starptautiskais atbalsts un leģitimitāte, nodrošinot Krievijas augstākās vadības saukšanu pie atbildības.