Augstskolas: studējošie reti negodprātīgi izmanto mākslīgo intelektu

Augstskolās jau ir vai vēl tiek izstrādāts regulējums mākslīgā intelekta lietošanai studiju procesā, taču liela nozīme studentu izpratnes veicināšanā esot studiju kursa vadītājiem.

Lai arī Latvijas Universitātes (LU) studenti mēdz izmantot kādu rīku, kura darbības pamatā ir mākslīgais intelekts, to negodprātīga izmantošana studiju procesā neesot izplatīta, apliecināja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā departamenta pārstāve Dace Raipale.

Gaidot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) solīto mākslīgā intelekta izmantošanas regulējumu, arī pati LU šobrīd izstrādā mākslīgā intelekta lietošanas vadlīnijas akadēmiskajā vidē. Tās plānots publicēt līdz nākamā gada martam.

Mākslīgā intelekta rīku izmantošanas atļaušana vai aizliegšana studiju kursos ir katra LU mācībspēka individuālā pārziņā, un šī informācija ir jānorāda, sagatavojot kursa informāciju, pastāstīja Raipale. Lai veicinātu izpratni par akadēmisko godīgumu un tā ievērošanas nozīmību studijās un pētniecības procesā, LU plāno ieviest regulāru mācībspēku un studējošo informatīvu izglītošanu par šiem jautājumiem.

Arī Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) studiju procesā katrs docētājs var noteikt, vai un kādā nolūkā studējošie drīkst izmantot mākslīgā intelekta rīkus, pastāstīja augstskolā, uzsverot, ka netiek pieļauta mākslīgā intelekta ģenerēta teksta izmantošana noslēguma darbos - tas ir uzskatāms par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, un katrs šāds gadījums tiek rūpīgi izvērtēts.

Konstatētie pārkāpumi neesot daudzskaitlīgi, taču ne visi no neatļautiem mākslīgā intelekta rīku lietošanas gadījumiem tiek atklāti - līdz šim tas bija pašu docētāju ziņā. Atklāto pārkāpumu skaits varētu pieaugt, jo LKA nolēmusi no nākamā gada sākt lietot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izstrādāto plaģiātisma un tekstu oriģinalitātes pārbaudes sistēmu "CAPS", kas cita starpā atpazīst arī mākslīgā intelekta radīto tekstu. Stingrāka pārbaudes sistēma gan neesot galvenais veids, kā izskaut neatļautu mākslīgā intelekta izmantošanu. LKA cenšas sekmēt izpratni un skaidrot akadēmiskā godīguma principu ievērošanas nozīmi.

Tāpat LKA joprojām testē mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas dažādās jomās gan saistībā ar studiju kursu satura apguvi, gan administratīvajā darbā. No šī studiju gada vairākos kursos ietvertas tēmas par mākslīgo intelektu un tiek apgūta šo rīku lietošana - gan teksta un attēlu veidošanai, gan informācijas sistematizēšanai un datu apstrādei. Kultūras, mākslas un radošo industriju praktiķiem LKA piedāvā arī tālākizglītības kursu "Digitālā transformācija kultūras un radošajās industrijās".

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) iekšējā sistēmā līdz šim nav reģistrēts neviens pārkāpums saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu. Pati universitāte to skaidro ar "pastiprinātu darbu", ko docētāji veic ar studējošajiem, lai kopīgi mācītos izprast, kur šo rīku izmantošana ir lietderīga un veicināma, un kuros starppārbaudījumos un gala pārbaudījumos darbināms tikai studējošā dabīgais intelekts.

Mākslīgā intelekta rīku lietošana ir atrunāta vairākos RSU iekšējos dokumentos, visaptveroši principi definēti kopējā Akadēmiskā godīguma politikā, bet praktiskā akadēmiskā godīguma jautājumu risināšana studiju procesā noteikta Studiju reglamentā un Nolikumā par noslēguma darba izstrādi un aizstāvēšanu. Tieši tāpat kā jebkura neatļauta palīglīdzekļa izmantošanas gadījumā, objektīvi izvērtējot situāciju, studējošajam var tikt piemērots disciplinārsods - piezīme, rājiens vai eksmatrikulācija.

Universitātē uzsvēra, ka darba autors ir studējošais, un viņam jāuzņemas pilnu atbildību par pētījumā ietverto saturu, bet jebkura tehnoloģija uzskatāma tikai par atļautu vai neatļautu palīglīdzekli. Studējošajiem ir pienākums noslēguma darbā skaidri norādīt visus izmantotos mākslīgā intelekta rīkus teksta, attēla vai cita satura radīšanai.

Mācībspēku atbalstam RSU Pedagoģiskās izaugsmes centrs izstrādājis vadlīnijas, lai sniegtu praktiskus ieteikumus docētājiem un studējošajiem mākslīgā intelekta lietošanas apguvei, izmantošanai un ierobežošanai studiju procesā. Vadlīniju saturs tiek nepārtraukti aktualizēts, jo strauji norit jomas attīstība. Docētāju un studējošo kompetences stiprināšanai un atbildīgas attieksmes veicināšanai tiek organizētas arī regulāras mācības.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš atklāja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi līdz 2024.gada vasarai izstrādāt regulējumu mākslīgā intelekta izmantošanai.

Ir būtiski, lai mākslīgais intelekts arī turpmāk "būtu rīks, nevis kļūtu par ieroci", ieceri skaidro ministre.

Viņa norādīja, ka vispirms būtu nepieciešama juristu un tehnoloģiju ekspertu diskusija, kam sekotu darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, kā arī citām valsts institūcijām.