Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Stāstot par nākotnes mērķiem, viņš norādīja, ka LVM ir izvirzījusi mērķus līdz 2030.gadam. To starpā ir ilgtspējīga un efektīva saimnieciskā darbība, uzņēmumam nodotā dabas kapitāla vērtības kāpināšana, kā arī motivējošas un iekļaujošas darba vides stiprināšana. "Esam apņēmušies īstenot ilgtspējīgu uzņēmuma saimniecisko darbību un sekmēt produktu piegāžu ķēžu konkurētspēju," uzsvēra LVM valdes priekšsēdētājs.

Savukārt runājot par konkrētiem darba uzdevumiem 2024.gadā, Putniņš uzsvēra mežsaimniecības galvenos uzdevumus - nodrošināt klientiem apaļkoksnes sortimentus plānotajā apjomā un plānotajos termiņos, atjaunot un kopt mežu, kā arī attīstīt un uzturēt meža infrastruktūru.

"Prognozējam, ka arī nākamgad lielākie mežsaimniecības izaicinājumi būs saistīti ar klimata pārmaiņu sekām - egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanu un vējgāžu postījumu novēršanu," piebilda Putniņš.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka nākamgad LVM plāno kāpināt minerālo materiālu un to maisījumu pārdošanas apjomus. Piemēram, šogad "LVM Zemes dzīļu" biznesa virziens nodrošinājis būtisku minerālo materiālu apjomu Ķekavas apvedceļa būvniecībai un citiem valsts stratēģiskajiem objektiem. Savukārt struktūrvienības "LVM Sēklas un stādi" uzdevums nākamā gadā būs saistīts ar stādu sekmīgu realizāciju, jo šogad bija vērojams pieprasījuma kritums. Tostarp pavasara salnas nelabvēlīgi ietekmēja kopējo izaudzēto stādu skaitu.

Stāstot par nozares izaicinājumiem nākamgad, Putniņš minēja ilgtspējīgu un atbildīgu mežsaimniecību kā vienu no nozares prioritātēm. Tostarp mežizstrādi un meža atjaunošanu, meža kopšanas pasākumus visā augšanas ciklā, kā arī meža sociālās un dabas vērtības saglabāšanu.

"Tieši jauns mežs ir tas, kas visaktīvāk piesaista oglekli un lielā mērā sekmē virzību uz "Zaļās darījuma" noteikto mērķu izpildi. Nevajadzētu nonākt līdz situācijai, ka, samazinoties saimnieciski izmantojamām platībām, proporcionāli sarūk arī realizējamās koksnes apjoms, kas savukārt radīs ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībā," sacīja Putniņš.

Viņš norādīja, ka patlaban būtu nepieciešams ieklausīties nozares profesionāļos un meža zinātniekos, lai veidotu nacionālām interesēm atbilstošu, zinātnes atziņās balstītu Latvijas zaļo politiku.

Putniņš uzsvēra arī dažādu procesu digitalizēšanu, norādot, ka šī gada vasarā īstenotā pilotpētījuma rezultāti par plašākas e-vides izmantošanu informācijas apritē liecina par meža nozares uzņēmumu vēlmi un gatavību atbalstīt un ieviest savā darbībā mūsdienīgus risinājumus.

"Piemēram, LVM nākamgad plāno sākt pakāpenisku pāreju uz elektronisko pavadzīmju izmantošanu. Tas ir solis pretim jauniem risinājumiem ērtākā un raitākā darba ikdienā," atzīmēja Putniņš.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2022.gadā bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.