Latvijas atpalicība no Baltijas kaimiņiem: cēloņi un sekas

Šī brīža ekonomiskā situācija un attiecīgā monetārā politika ir raisījusi daudzus jautājumus par šobrīd veicamajiem mājas darbiem, lai nākamajā ekonomikas izaugsmes ciklā Latvija piedzīvotu straujāku izaugsmi.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Santa Bajāre nepiekrīt, ka zemais kreditēšanas līmenis Latvijā ir galvenais cēlonis pēdējos gadus tik daudz piesauktajai Latvijas atpalicībai no saviem Baltijas kaimiņiem. Viņasprāt tas ir sekas tam, ka gan biznesa, gan tiesiskā vide tā arī nav sagaidījusi tik nepieciešamos (un daudzkārt apspriestos) uzlabojumus no politikas veidotāju puses - pirmkārt, kvalificēta darba spēka pieejamības nodrošināšanā, noteiktību un konkurētspēju nodokļu politikā, jā, un, protams, nepatīkamajā un visiem apnikušajā, bet ekonomiskajam uzplaukumam tik nepieciešamajā cīņā ar ēnu ekonomiku un korupciju. Tai skaitā, arī attiecībā uz kapitāla tirgus attīstību, kas ir nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstības instruments, arī vēl neesam sagaidījuši būtiskus, materiālus lēmumus, piemēram, beidzot piedāvājumu biržā iegādāties daļu no valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kapitāla.

“Tāpēc ceru, ka aizsāktā diskusija par konkurences vidi un kreditēšanas līmeni Latvijā neapstāsies tikai pie banku kritizēšanas, bet nonāks arī līdz īstajiem problēmu cēloņiem un savstarpēji izdiskutētiem, pārdomātiem un efektīviem risinājumiem. Liels kreditēšanas potenciāls ir energoefektīvu mājokļu programmā un ne tikai - zaļās enerģijas ieguves virziens kopumā paver plašas iespējas, jautājums tikai, kā tās spēsim izmantot”, - uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.